2026.gada 30.jūlijā Islandes teritoriālajos ūdeņos notika Džeimsa Bonda filmas cienīgas ainas: Islandes Krasta apsardze, kas vienlaikus ir Islandes armija, ar Valsts policijas komisāra īpašās vienības atbalstu pārtvēra organizācijas “Paul Watson Association” kuģi “Bandero”, kurš apdraudēja Islandes zvejnieku dzīvības un nepakļāvās Krasta apsardzes pavēlēm. Krasta apsardze vairākkārt lika kuģa “Bandero” kapteinim apstāties, taču beigās speciālo uzdevumu vienībai nācās uzlēkt uz klāja, kamēr kuģis vēl atradās kustībā.
Policija pārņēma lietu savās rokās no Krasta apsardzes un veiks tālāku izmeklēšanu. Kapteinis un uz klāja esošie virsnieki ir aizturēti. Pārējiem apkalpes locekļiem nav atļauts izkāpt krastā un iespējams, ka kuģis tiks turēts apcietinājumā vairākas nedēļas vai pat mēnešus.
Kā uzsvēra Islandes Krasta apsardzes direktors Georgs Laurusons (Georg Lárusson), tad “šādā gadījumā nav svarīgi, ko cilvēki domā par vaļu medībām, tās ir Islandes intereses, tā ir Islandes jurisdikcija, tie ir Islandes jūrnieki.” “Bandero” aktīvisti atkārtoti meta tīkla virves vaļu medību kuģa “Hvalur 9” propelleram priekšā, kas ir ļoti bīstami.
Turklāt, “Bandero” mēģināja ietriekties ar savu kuģi vaļu medību kuģī “Hvalur 9” un iekuģoja Islandes teritoriālajos ūdeņos bez nepieciešamās atļaujas. Ļoti iespējams, ka kuģim un tā apkalpei turpmāk tiks aizliegts ierasties Islandes teritoriālajos ūdeņos.
Kas ir Pols Vatsons un viņa organizācija?
Pols Vatsons (Paul Watson) ir pretrunīgi vērtēts vides aktīvists, kas bijis viens no “Greenpeace” dibinātājiem, taču 1977.gadā izslēgts no organizācijas, jo viņa uzbrūkošās, tiešās darbības metodes bija pretrunā ar organizācijas nevardarbības politiku. P.Vatsons nodibināja savas, uz agresīvākām metodēm balstītas organizācijas – “Sea Shepherd Conservation Society” un “Captain Paul Watson Foundation”. Pirmās izmantotā taktika izraisīja plašu pretestību gan no Japānas valdības, gan “Greenpeace”, kuras ir apsūdzējušas šo grupu ekoterorismā.
Kā vides aktīvists un vaļu medību pretinieks P.Vatsons ir labi pazīstams Islandē. 1986.gada 6. novembrī viņa aktīvisti no “Sea Shepherd Conservation Society ” sabotēja vaļu medību staciju Hvalfjordurā (Hvalfjörður), iznīcinot iekārtas un datorus, kā arī pamanījās nogremdēt četrus vaļu medību kuģus, kuri bija noenkuroti Reikjavīkas ostā.
2026.gada jūnijā P.Vatsons atkal ieradās Islandē ar kuģi “Bandero”, šoreiz saucot to par “Operāciju 86”, kuras mērķis bija mēģināt apturēt uzņēmuma “Hvalur hf.” vaļu medību darbību un pabeigt to, ko nepabeidza 1986.gadā. “Bandero” aresta laikā 2026. gada 30. jūlijā paša P.Vatsona uz kuģa nebija.
“Bandero” ir bijis Japānas zvejniecības patruļkuģis, kas pārbūvēts P.Vatsona aktīvistu vajadzībām un tiek izmantots kampaņām pret vaļu medībām Islandē, Norvēģijā, kā arī pret rūpniecisko krila zveju Antarktikā. P.Vatsona fonds tiek finansēts no privātiem ziedotājiem, regulāriem biedru ziedojumiem, labdarības fondiem un atsevišķiem filantropiem, piemēram, amerikāņu miljardiera Džona Pola Dejorija (John Paul DeJoria).
Lai arī P.Vatsona mērķis ir cēls – iestāties par pilnīgu vaļu aizsardzību, taču viņa izmantotās metodes apdraud cilvēku drošību un pārkāpj jūras tiesību normas, tāpēc tiek plaši kritizētas.
Kāpēc Islandē joprojām medī vaļus?
Vaļu medības Islandē ir gadsimtiem ilga jūrniecības tradīcija, kas bija daļa no izdzīvošanas pasākumiem Islandes skarbajā klimatā ar ierobežotu lauksaimniecības zemi un ļoti īsu veģetācijas periodu. Starp gados vecākiem cilvēkiem Islandē valda uzskats, ka vaļu medības ir pielīdzināmas zvejniecībai un tādējādi veido daļu no Islandes kā jūras resursus izmantojošas jūrnieku nācijas lepnuma pilnā mantojuma.
Komerciāli Islandē vaļus sāka medīt 20.gadsimtā, nodrošinot eksporta tirgu uz Japānu, kur tos izmanto steikos un dažādos nacionālajos ēdienos (sashimi, tataki, karaage). Vaļa gaļa ir ar salīdzinoši zemu komerciālo vērtību, tāpēc tā arī tiek izmantota suņu barības ražošanā.
2026.gadā Islandē ir tikai viena vaļu medību kompānija – “Hvalur hf.”, kura medī otru lielāko vaļu sugu pasaulē – finvaļus (Balaenoptera physalus). 2025.–2029. gadu posmā kvota atļauj nomedīt līdz 150 finvaļiem un 168 mazajiem joslvaļiem (Balaenoptera acutorostrata).
Vaļu medības 20.gadsimtā
Islandiešu viedokļi par vaļu medību nozari dalījās jau 19.gs. un 20.gs.sākumā. Atzinīgi tika vērtēti papildu ieņēmumi no nodokļiem un nodevām, taču citi sūdzējās, ka vaļu medības kaitē siļķu zvejai. Tādēļ 1886. gadā tika ieviests aizliegums medīt vaļus siļķu zvejas rajonos un Islandes teritoriālajos ūdeņos laikposmā no maija līdz oktobrim. Tomēr lielākā daļa vaļu medību notika ārpus aizliegtajām zonām, un šis aizliegums tās neietekmēja.
1897. gadā Islandē tika dibināts uzņēmums “Whale Industry Company of Iceland” (dēvēts arī par “Islandes vaļu medību kompāniju”). Tā iniciators un galvenais akcionārs bija islandiešu tirgotājs A. Ausgeirsons, taču uzņēmums bija atkarīgs no norvēģu personāla un nepieciešamā aprīkojuma, jo islandiešiem nebija pietiekamu resursu un zināšanu vaļu komerciālām medībām. Pēc vairākus gadus ilgas neveiksmīgas darbības uzņēmums bankrotēja un 1913. gadā pārtrauca darbību.
Pirms 1914. gada islandieši nemedīja mazos joslvaļus. Pastāvēja ticējums, ka mazie joslvaļi ir Dieva sūtīti sargātāji.
1913. gadā, tika pieņemts lēmums par pilnīgu vaļu medību aizliegumu, kam bija jāstājas spēkā 1915. gada 1. oktobrī. Aizliegums tika ieviests, lai saglabātu vaļu krājumus Islandes interesēs, reaģējot uz iespējamiem draudiem no Norvēģijas puses.
1928. gadā šis likums tika atcelts, un 1935. gadā Islandes valdība izsniedza atļauju vienas vaļu pārstrādes stacijas darbībai Rietumfjordos, Talknafjordā (tā gan vēlāk, 1939. gadā, darbību pārtrauca). Saskaņā ar jaunu 1935. gada likumu vaļus Islandes teritoriālajos ūdeņos drīkstēja medīt tikai islandieši. 1948. gadā uzņēmums “Hvalur hf.” iegādājās amerikāņu jūras spēku bāzi Hvalfjordurā un pārveidoja to par vaļu pārstrādes staciju. Līdz pat 20. gadsimta 50. gadu sākumam norvēģu komandas piedalījās islandiešu vaļu mednieku apmācībā.
1982. gadā Starptautiskā vaļu medību komisija vienojās līdz 1986. gadam pārtraukt visas komerciālās vaļu medības. Atšķirībā no citām valstīm, kas nodarbojās ar vaļu medībām, Islande neiesniedza oficiālu iebildumu, taču pēc aizlieguma stāšanās spēkā tā turpināja nelielu “zinātnisko vaļu medību” programmu, līdz pat 1989. gadam, katru gadu nomedījot dažus desmitus vaļu.
1992. gadā Islande izstājās no Starptautiskās vaļu medību komisijas, taču 2002. gadā tajā atgriezās, šoreiz izsakot iebildumu pret noteikto aizliegumu. 2006. gada oktobrī Islande atsāka komerciālās vaļu medības, nosakot sev kvotu mazo joslvaļu medīšanai. Šis solis izraisīja asus protestus no daudzām valstīm, kuras bija sašutušas par to, ko uzskatīja par Islandes mēģinājumu apiet starptautiskos noteikumus.
No 2006. līdz 2022. gadam Islandē tika nomedīti ap tūkstoš finvaļu un mazo joslvaļu.
2024.un 2025. gadā vaļu medības netika veiktas.
2026. gadā tika atsāktas komerciālās vaļu medības.
Vaļu gaļa – vai tā pieprasīta Islandē?
Vietējais patēriņš Islandē ir niecīgs: vaļu gaļu ēd mazāk nekā 2 % vietējo iedzīvotāju, un vēsturiskā nozveja lielākoties tiek eksportēta vai tirgota tūristiem.
Es pati vaļa gaļu Islandē neēdu un to nemaz nav tik vienkārši atrast veikalos, ja grib pagatavot mājās. Esmu pati gatavojusi vaļa gaļu tikai vienu reizi, – kad dzīvoju Norvēģijā, Andojas salā. Tur vaļa gaļu varēja nopirkt veikalā un intereses pēc arī es vēlējos to pagaršot. Vienu reizi pagaršoju un ar to arī pietika. Priekšroku dodu liellopa gaļai, jo vaļa gaļa pēc izskata atgādina liellopu, taču tai ir spēcīga jūras piegarša.
Tā arī ir lielākā atšķirība starp abām valstīm: Islandē uz vietas vaļa gaļu patērē ļoti maz, kamēr Norvēģijā lielākā daļa tiek patērēta vietējā tirgū. Tā kā Islande arī nozvejo finvaļus – otru lielāko vaļu sugu pasaulē, tad arī tas izraisa protestus pret vaļu medībām.
Pretrunas un dzīvnieku labturība
Viens no lielākajiem iebildumiem pret vaļu medībām ir to ilgstošās ciešanas. Islandes Pārtikas un veterinārās iestādes oficiālajā 2023. gada ziņojumā konstatēts, ka 41 % nomedīto vaļu mira ilgstoši, vidēji 11,5 minūtes, dažiem vaļiem mirstot pat divas stundas.
Vides aizsardzības grupas un vietējie ekotūrisma operatori apgalvo, ka atbildīga vaļu vērošana sniedz daudz lielāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vērtību nekā komerciālas medības. Katrs nogalinātais valis ir par vienu mazāk, ko vaļu vērotāji var redzēt un izzināt.
Vaļu medības Islandē ienes ap 0,5 – 0,7 miljardi Islandes kronu ( 4 – 5 miljonu USD) gadā, turklāt Japānas tirgū pieprasījums pēc vaļa gaļas krītas, kas nākotnē ietekmēs eksporta tirgu.
Islandē ik gadu vaļu vērošanā piedalās ap 350 000 – 400 000 tūristu, kas ienes ap 15 – 20 miljardus Islandes kronu (ap 110 – 150 miljonu USD) ieņēmumu gadā, ieskaitot biļetes un saistītos tūrisma izdevumus. Vaļu vērošana ienes ap 20 – 30 reizes vairāk ieņēmumu, nekā komerciālās vaļu medības. Runājot no ekonomiskā skatpunkta, dzīvs valis ir daudz vērtīgāks Islandes ekonomikai, nekā nomedīts valis.
Man personīgi vaļi ir apbrīnas vērti, majestātiski, viedi, ļoti inteliģenti dzīvnieki, un es sliecos piekrist islandiešu senajam uzskatam, ka vaļi ir “Dieva sūtīti sargātāji”. Turklāt, “hvalreki” no islandiešu valodas nozīmē “krastā izskalots valis”, kas agrāk varēja pabarot visu ciemu mēnešiem ilgi, un mūsdienās šis vārds tiek lietots ikdienā ar nozīmi “negaidīta veiksme”.
Foto un informācijas avoti:
https://iris.hi.is/is/publications/a-contingent-valuation-approach-to-estimating-the-recreational-va/?utm_source=chatgpt.com
https://www.ifaw.org/international/press-releases/iceland-controversial-whale-hunt-resume-within-days
https://uk.whales.org/our-goals/stop-whaling/whaling-in-iceland
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt