8.februāra izvirduma lavas lauks un esošā situācija Reikjanes pussalā
Jaunuzbērtais ceļš pār lavas lauku. Gājējiem nav atļauts tur pārvietoties.
Kā jau vienā no maniem ierakstiem minēts, 8.februāra izvirdums pārsteidza Islandes iedzīvotājus, lavai pārklājoties pār asfaltēto ceļu Nr.43 un Nr.426, kuri veda uz Svarsengi un Zilo lagūnu.
Ceļi tika pilnībā pārrauti. Tikai pateicoties nemitīgajam 24/7 stundu darbam, islandieši paveica neiespējamo, – uz karstās, vēl joprojām kūpošās lavas uzberot pabiezu vulkāniskās augsnes kārtu, lai atjaunotu satiksmi.
Tūristi var aizstaigāt līdz jaunajam lavas laukam.
Izvirduma laikā tika pārrauts arī karstā ūdens vads, kas nodrošināja apkuri lielai daļai Reikjanes pussalas iedzīvotāju un tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Vairāku dienu garumā problēmas tika atrisinātas, apkure nodrošināta un satiksme atjaunota.
50 km/h vairs nav spēkā. Ceļš pagalam, ceļazīme arī.
2.martā man sanāca pa ceļam piestāt Reikjanes pussalā pie jaunākā Islandes lavas lauka. Situācija dienas gaitā bija saspringta, jo, elpu aizturējuši, islandieši gaidīja jaunu vulkāna izvirdumu.
Uzkrātās magmas daudzums tika lēsts ap 8-9 m3. Ap pl.16:00 sākās intensīva seismiskā aktivitāte un tika sākta Zilās lagūnas un Grindavīkas evakuācija. Ceļi tika slēgti. Ap pl.17:30 seismiskā aktivitāte pārvirzījās uz dienvidaustrumiem pie Hagafetla kalna un pēc 30 minūtēm tā rimās.
Pārsteigums par lavas spēju izkausēt metālus.
Vakarpusē visi varēja izpūst elpu, jo magmas kustība pazemes slāņos bija pierimusies un izvirduma iespējamība bija ļoti minimāla. Šādos apstākļos, kad nelieli izvirdumi notiek regulāri, magmas plūsma pazemes slāņos ne vienmēr beidzas ar izplūšanu virszemē, – ar vulkāna izvirdumu.
Gaismas laterna arī noģībusi no lavas karstuma.
Islandes Meteoroloģiskā dienesta 3.marta ziņojumā teikts, ka magmas iespiešanās zem Svarsengi turpinās, magmas apjomiem palielinoties, un tas var izraisīt jaunu vulkāna izvirdumu ar ļoti mazu brīdinājuma laiku, – mazāk kā 30 minūtes.
Tikmēr daži aktīvi tūristi loderē pa jauno lavas lauku, meklējot adrenalīnu un spilgtākus foto mirkļus.
Visticamāk, ka izvirdums notiks starp Lielā Skogfetla (Stóra-Skógfell) un Hagafetla (Hagafell) kalniem. Tātad, turpinām gaidīt. 3.martā ceļš Nr.43 ir joprojām slēgts.
Lavas mākslas darbs ar dzelteniem sēra mineralizācijas kontrastiem.
Tāpat arī Zilā lagūna. Ģeologi sēž uz vakts, lai notvertu pirmos izvirduma gāzu šņācienus un noteiktu to sastāvu, “jūtūberi” un “instagramieši” riņķo ap izvirduma vietu ar droniem un naktīs nevar gulēt, gaidot jauno uguns iznācienu.
Uzstumtās, uzbērtās, no nulles veidotās aizsargsienas 4-5 m augstumā sargā Zilo lagūnu un Svarsengi.
Tikmēr visi citi interesenti var vērot tiešsaites kameras un sekot līdzi notikumu gaitai ar interneta palīdzību.
8.februāra lavas lauks ir jaundzimusī Islandes daļa. Tas turpina dzesēties, gaisā jūtama eļļaina, degoša smaka, lavas lauks kūp un pievelk tūristus kā magnēts.
Tikmēr Svarsengi ģeotermālā stacija (ĢES) elektrības un karstā ūdens ražošana, lai arī apgrūtināta, joprojām notiek. ĢES celta 1976.gadā, nemitīgi paplašinoties, un ir viena no senākajām Islandē.
Milzīgie metāla elektrības stabi visā apkaimē tiek glābti, ap tiem sastumjot papildus augsnes slāni, veidojot tādus kā uzkalnus, kurus karstā lavas mēle nevarēs vairs “apēst”.
Milzīgie metāla elektrības stabi visā apkaimē tiek glābti, ap tiem sastumjot papildus augsnes slāni, veidojot tādus kā uzkalnus, kurus karstā lavas mēle nevarēs vairs “apēst”.
Karsta, kūpoša, melna jaundzimusī Islandes daļa ieguļas Reikjanes pussalas zemes virsmas ieplakās, atgādinot, ka mēs katrs esam dabas daļa un dabas procesu skarbums Islandē spēcīgāk kā jebkur citur liek izjust bijību un apbrīnu.
Ceļš uz Grindavīku un Zilo lagūnu 2.martā bija atvērts, bet nākamajā dienā atkal slēgts.
Kontakts ar zemi un dabas cikliem šai zemē notiek ātri un spēcīgi.
Grindavīkas iedzīvotāji, darbinieki, zinātnieki var nokļūt pilsētā tikai ar speciālām atļaujām, piestājot pie šiem “čekpointiem”.
Izmantotā literatūra:
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt