(vispopulārākais pārgājiens Islandē)
Latviski šī vieta ir pazīstama kā “karstā upe”, kas atrodas 45 km attālumā no Reikjavīkas un 3 km attālumā no Kveragerdi (Hveragerði) pilsētas. “Reikur” no islandiešu valodas nozīmē “dūmi”; “dalur”- “ieleja”.
Reikjadalura ir bagāta ne tikai ar karstajiem avotiem un fumarolām (garaiņu avoti), bet arī ar vārošiem dubļu un sēra avotiem, jo ieleja atrodas Hengitla (Hengill) vulkāniskajā sistēmā. Tā ir daļa no tektonisko plātņu saskares joslas.
Šis ir vispopulārākais pārgājiens Islandē, kuru iespējams veikt visa gada garumā, ja vien ceļš/pastaigu taka uz Reikjadalsas upi nav slēgts. Pati upe sāk savu tecējumu kalnos un tajā ir auksts ūdens, taču karstie avoti, kuri ieplūst upē, padara to augštecē siltu, vasarās pat ļoti karstu. Līdz ar to interesanti novērot, ka siltās vasaras dienās apmeklētāji gozējas upes vidus vai lejasdaļā (37 – 40 0 C), kamēr vēsākās dienās un ziemā – tuvāk augštecei pie karstajiem avotiem (ap 50 0 C).
Lai nokļūtu uz Islandes garāko, dabisko karsto peldvietu, auto jāatstāj maksas stāvlaukumā un tad pa pārgājienu taku jāpieveic 3,5 km vienā virzienā . Tā kā taka sākuma daļā virzās tikai augšup (300 m augstuma metri), tad turpceļā, mierīgā ritmā ejot, var aiziet 1,5 stundās. Atceļā paiet aptuveni viena stunda.
Pa ceļam var vērto Dziļā kanjona (Djúpagilsfoss) ūdenskritumu, kas kā gleznaina pastkarte priecē acis, īpaši pēc bagātīgām lietavām. Pārgājiena taka mitrā laikā var būt dubļaina, sausā laikā – slidena, jo pārklāta ar maziem olīšiem, tāpēc svarīgi ir atbilstoši apavi, piemēram, kalnu zābaki. Noderēs arī pārgājiena nūjas. Līdzi jāņem pietiekami daudz ūdens un uzkodas.
Nokļūstot galamērķī pie Reikjadalsas upes, svarīgi izraudzīties sev vēlamo vietu upē ar sev tīkamo ūdens temperatūru. Upē var iegulties un sēdēt, taču tā nav piemērota peldēšanai sava sekluma dēļ. Gar upi ved koka laipa un kopā ir trīs vēja aizslietņu platformas, kur var pārģērbties, aptinoties ar dvieli. Tā ir publiska, atvērta vieta, tāpēc savas mantas katram pašam ir jāpieskata. Te nav ne atkritumu grozu, ne tualetes, ne pārģērbšanās kabīnes, ne skapīšu, kur atstāt mantas. Visus atkritumus, ko atnesam, paši nesam prom.
Ir dienas, kad visa apkārtne intensīvi piepildīta ar sēra smaku no karstajiem avotiem. Ja no šīs smakas ir nelabi, tad svarīgi sagatavoties mentāli, ka smaka var būt un var nebūt. Vasarā noder moskītu tīkls, ko uzvilkt galvā. Islandē moskītu nav, taču ir daudz knišļu, – mazas, uzmācīgas mušiņas, kas lien mutē, acīs, degunā, tāpēc moskītu tīkls sniegs sejai patvērumu no uzmācīgajiem lidoņiem.
Tā kā laika apstākļi Islandē strauji mainās un no kalniem šeit bieži pūš dzestrs vējš, noteikti paņemt līdzi siltas drēbes, ko uzvilkt pēc peldes, un lietu aizturošu vējjaku.
“Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs” jeb islandiešu valodā: “Veðrið er bara spurning um réttan fatnað”.
Komentēt