Islande ir izcila vieta adītājām un adītājiem. Jā, islandiešu vīrieši arī ada! Adīšana ir viena no tradicionālajām brīvā laika nodarbēm un dziju veikaliņus var atrast teju katrā mazpilsētā. Islandes nacionālās kultūras identitātes, teju ikonas slavu ir ieguvis islandiešu daudzveidīgo rakstu rotātais vilnas džemperis, – islandiešu valodā “lopapeysa”. “Lopi” nozīmē nevērpta, vienkārtas aitu vilnas dzija, bet “peysa” – džemperis.
Par Lopapeisu sauc tikai tādu džemperi, kas pilnībā adīts no Islandes vilnas dzijas un vēlams adīts Islandē. Visi citi rakstainie džemperi no dažādām dzijām nevar tikt saukti par “lopapeisu”.
Mazliet par aitām un vilnu
9.gadsimtā līdz ar vikingu apmešanos uz dzīvi Islandē, atceļoja arī mājdzīvnieki, arī aitas. Kā jau dzīvē uz salas, aitu ganāmpulks saglabāja un vienlaikus attīstīja iezīmes, kas nebija sastopamas nekur citur uz pasaules. Skarbajā klimatā aitām izveidojās dubultas vilnas kažoks: garš, raupjš, ūdeni atgrūdošs, izturīgs ārējais vilnas slānis, saukts par “tog”, un īss, silts, maigs, pūkains iekšējais (apakšējais) vilnas slānis, saukts par “Þel”. Izmantojot abus vilnas slāņus kopā, iegūst “lopi” dziju, kurai piemīt unikālas īpašības, piemēram, tā ir viegla, silta, izturīga un mazliet ūdeni atgrūdoša.
“Lopi” ada nevērptu, turklāt, vilnas apstrādes process ir efektīvāks, tiek ietaupīts laiks un enerģija, un vilna var nonākt tirgū daudz ātrāk. Adījumi no “lopi” dzijas ir piemēroti aukstam, mitram Islandes klimatam. Tie nodrošina lielisku gaisa cirkulāciju starp ādu un vilnas apģērbu, ātri izžūst, tāpēc islandieši šos džemperus valkā visa gada garumā.
Senāk abi vilnas slāņi tika atdalīti un izmantoti dažādiem mērķiem. Tas bija smags un lēns roku darbs, taču 1920.gados attīstījās vilnas apstrādes tehnoloģijas un “lopi” parādījās visā savā mūsdienu krāšņumā. Īpaši populāras lopapeisas kļuva 20.gadsimta 40. – 50.gados, kad Islande ieguva neatkarību un kad tekstilmāksliniece, slavenā rakstnieka Haldora Laksnes sieva Oidura Laksnes (Auður Sveinsdóttir Laxnes) popularizēja lopapeisu adīšanu ar ģeometriskiem rakstiem. Oidura iedvesmojās no norvēģu, sāmu, inku un grenlandiešu tradicionālās kultūras rakstiem, radot savus, mākslinieciski unikālus rakstus.
Islandes vilnas dzija gan nav piemērota jutīgai ādai, jo tā ir mazliet “kodīga”. Islandieši pie šī blakusefekta ir lieliski pieraduši, jo “kodīgums” arī izlabo asinsriti un vilna kļūst mīkstāka, ja džemperis tiek regulāri valkāts. Jo biežāk mugurā, jo mīkstāks džemperis.
Islandes aita kā suga ir viena no vecākajam un tīrākajām īso astu aitu šķirnēm pasaulē. Islandes aitas ir ļoti neatkarīgas, viedas laikapstākļu ziņā un izcili orientējas dabā. Aitu mēsli gadsimtiem ilgi tika izmantoti virtuves pavardos kā kurināmais materiāls un kā dūmu avots, lai kūpinātu gaļu un zivis. Islandes aitas ir barojušas un apģērbušas islandiešus kopš apmešanās laika uz salas. Var droši teikt, ka laika posmā pirms tika radīta elektrība, bez Islandes aitām sala nebūtu piemērota cilvēkiem pastāvīgai dzīvei.
Islandes aitu vilnas dziju veidi
Álafosslopi – bieza, savērpta vilna, visvecākā no vilnas dziju veidiem. Piemērota džemperiem, ar kuriem ejam ārā bez virsjakas.
Léttlopi – smalkāka, ļoti daudzpusīga dzija. Tās biezums ir puse no Álafosslopi dzijas. Léttlopi apģērbi ir valkājami gan telpās, gan ārā.
Fjallalopi – jauns dzijas paveids, divreiz smalkāka kā Léttlopi. Piemērota plānākiem un vieglākiem apģērbiem.
Plötulopi – trausla, nevērpta, maiga dzija, kas izmantota visvairāk gadsimtiem ilgi lopapeisu adīšanā. Visbiežāk izmanto divus pavedienus kopā, jo viens pavediens ir pārāk trausls adīšanai.
Jöklalopi – divreiz biezāka par Álafosslopi. Lieliska bieziem, platiem džemperiem, segām, paklājiem. Ļoti ātri adās, jo dzija ir ļoti bieza.
Einband – smalka,savērpta dzija. Piemērota šallēm, mežģīnēm, viegliem adījumiem. Var adīt pa 2-3 pavedieniem kopā vai kopā ar Plötulopi.
Sens islandiešu teiciens “Kindur kenna kulda” saka, ka “aitas māca aukstumu”jeb cilvēks norūdās caur grūtībām un skarbos apstākļos iemācās izdzīvot.
Lai mums lieliska adīšana un lopapeisu nēsāšana!
Attēlu avoti:
No personīgā arhīva
Izmantotā literatūra:
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt