Hekla (1491 m v.j.l.) ir viens no visaktīvākajiem un visnoslēpumainākajiem vulkāniem Islandē, kas bija labi pazīstama gadsimtiem ilgi. 20. gadsimta laikā tā izvirdusi piecas reizes: 1913., 1947-48, 1970., 1980.-81., 1991.gadā. Pēdējais Heklas izvirdums notika 2000.gadā, pēc kura tika konstatēts, ka šis vulkāns var izraisīt arī piroklastisko lavīnu – karstu vulkānisko pelnu un gāzu plūsmu, kas strauji virzās lejup pa kalna nogāzi.
Kopumā Hekla izvirdusi vairāk kā 20 reizes, kopš Islande tika sākta apdzīvota 9.gs. Heklas izvirdumi parasti sākas ar iespaidīgu eksploziju, dārdošu troksni un izvirdumu pavada mežonīgi lavas un gāzu mutuļi, bieži sprādzienveidīgi. Tāpēc kopš 1104.gada postošā izvirduma Hekla tika iesaukta par “vārtiem uz elli”, jo tās radītie indīgie pelni un mašīnas lieluma karstie pumeka ieži pārklāja teju pusi Islandes.
1766.gads bija raksturīgs ar Heklas lielāko lavas izlijumu Islandes vēsturē. Postošo izvirdumu rezultātā zemnieki pameta savas saimniecības, jo piedzīvoja saimniecības nodegšanu un mājlopu bojāeju no indīgajām gāzēm, tāpēc arī mūsdienās ap Heklu ir ļoti maz saimniecību. Apkaime pamatā sastāv no tuksnešainiem lavas izlijumu laukiem. Pēdējo 1000 gadu laikā Hekla bijusi tik aktīva, ka “saražojusi” ap 8 km3 lavas, kas apjoma ziņā pārsniedz jebkuru citu pasaules vulkānu. 18 % no visiem Islandes lavas laukiem nākuši no Heklas.
Vārds “hekla” nozīmē “īss apmetnis ar kapuci”, – sava veida vēju aizturošs apģērbs, kuru valkāja viduslaikos. Hekla bieži sevi ietinusi mākoņu kapucē un tā ir liela veiksme, ja tās virsotne ir redzama un vulkānu karaliene atklājas savā kailumā.
Hekla ir arī viens no neparedzamākajiem Islandes vulkāniem. Kopš 1970.gada izvirduma un tam sekojošiem izvirdumiem 1980-81., 1991. un 2000.gadā skaidrs ir tas, ka Hekla par savu pamodušos aktivitāti dod ziņu tikai 30 – 80 minūtes iepriekš, jo izvirdumus barojošais galvenais magmas rezervuārs atrodas tikai 4 km dziļumā. Tāpēc nav ieteicams doties pārgājienos uz Heklu, jo nekad nevar zināt, kad viņa pamodīsies. Magma var nākt pat no 10 – 14 km dziļa rezervuāra ar citādu ķīmisko sastāvu, tāpēc ap Heklu redzami dažādu krāsu ieži.
Savos spēcīgākajos izvirdumos Hekla atveras ap 5,5 km garas plaisas veidā, kas tiek saukta par Heklugjá jeb Heklas kanjonu (kopumā ap 7 – 8 km garš). Tas arī ļāvis Heklai pašai “uzbūvēt” savu vulkāna ķermeni, kas atgādina apgāztu laivu vai piramīdu – klasisku stratovulkāna izskatu. No dažādiem leņķiem Hekla izskatās mazliet citādi.
No ģeoloģiskā skatu punkta Hekla ir garens stratovulkāns kombinācijā ar krāteru rindu un viens no Islandes centrālajiem vulkāniem. Tāda tipa vulkāni izverd regulāri no centrālā magmas rezervuāra, rezultātā uzbūvējot savu ķermeni stāva kalna izskatā, kā arī tie atrodas uz vienas konkrētas vulkāniskās sistēmas un ir tās aktīvākā daļa.
Heklai kā visai jaunam vulkānam piemīt “garastāvokļa svārstības” jeb divu veidu izvirdumi: eksplozīvie un efuzīvie izvirdumi. Eksplozīvie izvirdumi var būt ļoti postoši: tā spēj izmest ap 20 kg smagas lavas lodes 32 km attālumā no izvirduma vietas; lava ir bagāta ar vulkāniskajām gāzēm, viskoza, līdz ar to nevar tālu aizplūst. Kad Hekla izverd efuzīvi, tad magmā ir zems vulkānisko gāzu sastāvs un tie nav eksplozīvi izvirdumi, taču tefrā [1] (t.sk.vulkāniskajos pelnos) ir daudz fluoru saturošu indīgo gāzu. Fluors pārklāj pelnu daļiņas. Kad dzīvnieks apēd zāli ar šādu pelnu daļiņām, tad mājlopiem rodas kalcija deficīts un tas izraisa zobu un kaulu slimības. Efuzīvie izvirdumi rada lielu daudzumu bazalta andezīta iežu.
Heklas lielākie izvirdumi parasti notiek pēc ilgāka miera perioda, kas var ilgt pāris simtus gadu. Piemēram, 1104.gada izvirdums notika pēc 250 gadu garas atpūtas. Tādi izvirdumi mēdz būt vispirms eksplozīvi, kad virszemē iznāk skābā lava ar augstu silīcija saturu (virs 65 %), – tā ir bieza, viskoza, zemas temperatūras, un atdziestot rada gaišas krāsas iežus, piemēram, pumeku, dacītu, riolīta iežus. Izvirdumam turpinoties, Hekla pāriet uz efuzīvu izvirdumu un sāk “izspļaut” tumšākus pelnus ar zemu silīcija saturu.
Pēc būtības zinātniekiem Hekla ir grūti saprotams vulkāns un raisījusi daudzus neatbildētus jautājumus. Piemēram, cik dziļi tad īsti ir magmas rezervuārs? Kāpēc Hekla ir tik bagāta ar fluoru?
Zinātnieki uzrauga Heklu ļoti rūpīgi. Ja izvirdums būs nenovēršams, tad tiks īstenots ārk;artas skituācijas plāns, kas katram Islandes vulkānam ir mazliet atšķirīgs. Atrodoties Heklas tuvumā, ir svarīgi ņemt vērā vairākas lietas, ja iestājas ārkārtas situācija:
- telefons ir uzlādēts un var saņemt teksta īsziņu. Tās tiks izsūtītas visiem, kad atrodas Heklas tuvumā ar aicinājumu doties prom no vulkāna apkaimes.
- Lejuplādēt 112 aplikāciju, caur kuru var nosūtīt savu atrašanās lokāciju ar vienu pogas klikšķi.
- Ja kāds tai brīdi atrodas pārgājienā uz Heklas stratovulkāna, tad nekavējoties jāzvana 112 un lejup jānāk pa to pašu maršrutu, pa kuru uzkāpa, ja tas iespējams.
- Ja nav iespējams nokāpt, tad stāvēt uz augstākās kores, lai izvairītos no vulkānisko gāzu saindēšanās.
- Ja gadījumā cilvēks jau iekļuvis pelnu mākonī, tad jākustas tālāk perpendikulāri vēja virzienam.
Heklas ir gatava izvirdumam jau kopš 2016.gada, kad visi mērījumi liecināja par jauna izvirduma iespējamību visai drīz. Dodoties dabā, esam informēti un labi sagatavoti, lai zinātu, kā rīkoties, ja nokļūstam negaidītā situācijā. Islandes daba ir neparedzama un jaudīga.
Informācijas avoti:
https://en.vedur.is/volcanoes/about-volcanoes/hekla/
Guðmundsson, S.Exploring Iceland´s geology. Mál og Menning, 2016.
[1] Tefra ir termins visām cietajām daļiņām, kas tiek izsviestas atmosfērā sprādzienbīstama vulkāna izvirduma laikā, neatkarīgi no to izmēra, formas vai sastāva.
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt