1. Divi vulkāna izvirdumi

2025.gadā Islande pieredzēja divus izvirdumus Reikjanes pussalas Sundhņūkagīgara vulkāniskajā sistēmā. 1.aprīļa izvirdums ilga vien dažas stundas. Magmas plūsmai iespiežoties augšējos litosfēras slāņos, izveidojās ap 20 km garš magmas tunelis. Ļoti neparasts notikums. 16.jūlija Litla- Skógafell izvirdums ilga 20 dienas un noslēdzās 5.augustā, pamatīgi piesārņojot gaisu ar vulkāniskajām gāzēm ap 100 km rādiusā no izvirduma vietas. Abas reizes Grindavīka un Zilā lagūna tika evakuēta. 

2. Ledājs zaudē 2 km sava garuma dažu dienu laikā

Augusta vidū viens no Vatnajokutla izvadledāiem – Heinabergsjokutls (Heinabergsjökull) zaudēja 2 km sava garuma, kas atdalījās no ledāja ķermeņa.

Šī ledāja mēle pastāvīgi samazinājās,kusa un palika plānāka, līdz augustā daļa no tās salūza vairākās daļās un atdalījās. Tas ir lielākais šāda veida notikums pēdējo gadu laikā. Heinabergsjokutls sākas no Breiðabunga ledus kupola un līdz šim stiepās 14 km garumā.

3. Neparasti viļņi neparastā laikā 

26.augustā Vīkā (Vík í Mýrdal) okeāns aizskaloja aitu kūti un pārrāva pirms pāris nedēļām izveidoto aizsargvalni. Par laimi, aitas bija evakuētas, ēka bija tukša, taču okeāna uzvirzīšanās, krasta līnijas atkāpšanās iekšzemē notiek arvien straujāk. Vietējie zemnieki neatceras tik spēcīgu jūras uzvirzīšanos augusta mēnesī. Vīkas pludmali 7 km garumā veidojis vulkāns Katla, īpaši pēc pēdējā izvirduma1918.gadā. Ja okeāna transgresija turināsies, tā var nākotnē noskalot arī daļu Apļa ceļa (Hringvegur), taču aizsargsienas izbūve maksā vairākus miljardus Islandes kronu. Piekrastes līnija pie Vīkas ir visvairāk erozijai pakļautā pludmale pasaulē: kopš 1971.gada tā atkāpusies par 400 metriem. 

4. Pilotvaļu masveida izskalošana Olafsfjordurā

21.jūnijā Islandes ziemeļu pilsētiņā Olafsfjordurā (Ólafsfjörður) krastā tika izskaloti vairāk kā 60 dzīvi pilotvaļi. Tika izsauktas glābējvienības no Siglufjorduras un Dalvīkas, lai kopīgiem spēkiem aizdabūtu vaļus atpakaļ okeānā. Visiem iesaistītajiem tā bija emocionāla un neaizmirstama pieredze, kad visi pilotvaļi tika veiksmīgi izglābti un tie atgriezās dziļākos ūdeņos. Pie katra vaļa ievilkšanas okeānā strādāja komanda no 4 – 8 cilvēkiem. 

5. Odi Islandē

 Oktobra vidū Islandes rietumos tika atrasti trīs Culiseta annulata odu sugu īpatņi. Tā nu ir kļuvusi par pirmo odu sugu Islandē, kurai identificēti gan tēviņi, gan mātītes. Līdz šim Islande tika uzskatīta par zemi, kurā odi nedzīvo, taču nu “pedējais bastions ir kritis”. Nav zināms, vai odi iedzīvosies ilgtermiņā un vai pārziemos, taču šī ziņa ir satraucoša islandiešiem, jo viņiem nav izveidojusies imunitāte pret odu kodumiem. Iespējams, ka odi ieradās ar konteineru kuģiem.

6. Lašu izmukšana

 Augusta sākumā Dīrafjordura (Dýrafjörður) fjordā tika pamanīts 20 x40 cm liels caurums lašu audzētavas “Arctic Sea Farm” tīklā, kā rezultātā nezināms skaits zivju izbēga savvaļā. Ap 100 lašiem tika notverti Haukadalsá upē 14.augustā. Tika izsaukti profesionāli nirēji no Norvēģijas, kas specializējušies notvert zivju audzētavās audzētās zivis, kuras izmukušas savvaļā. Peldot pa upes straumi, nirēji meklēja nevēlamās zivis. Tādas ieraugot, viņi lietoja harpūnu un zivis tika nodotas ģenētiskai izpētei. Ja zivju audzētavās esošie laši sakrustojas ar savvaļas lašiem, tad otrie draud pārmantot sliktāku genofondu, slimības un ar laiku ietekmēt plašu ekosistēmu. 

7. Visvecākais augošais augs

 Šogad jūnijā nejauši tika atklāts Islandē visvecākais augošais augs: kadiķis, kas varētu būt ap 500 gadu vecs. Ziemeļos, Mīvatna (Mývatn) reģionā augošais kadiķis ļaus pētniekiem dziļāk izprast klimata vēsturi, sniedzoties pat līdz 12.gs.,- laiku, kad bīskapi mājoja tā laika reliģiskajos centros – Hólar un Skálholt, un šis kadiķis tikai sāka augt. Reģionu ap kadiģi plāno pasludināt par aizsargājamu. Līdz šim tika uzskatīts, ka vecākais dzīvais augs ir 280 gadus vecs, taču nu šis skaitlis ir teju dubultojies.

 

8. Dzērves Islandē

18.jūlijā Gunnarsholtā, Islandes dienvidos tika novērota parastā dzērve, kas ir ļoti rets, migrējošs putns Ledus zemē. Dzērves laiku pa laikam ieklīst, vētru dzītas, taču tās ļoti reti redzētas valsts dienviddaļā. Parastā dzērve ir līdz 120 cm gara un tās spārnu atvērums ir ap 245 cm. Pēdējos gados dzērves arī ligzdojušas Austrumislandē un pat veiksmīgi izaudzinājušas pēctečus. 2019.gada rudenī tika novērtotas 4 dzērves, kuras gatavojās migrēt uz siltākām zemēm. Iespējams, ka ar laiku dzērves kļūs par pastāvīgiem migrējošiem putniem Islandē. 

9. Visbiezākā jebkad reģistrētā sniega sega Reikjavīkā

28.oktobrī galvaspilsētas teritorijā sasniga visbiezākā jebkad reģistrētā sniega sega: ap pl.9:00 no rīta tā bija 31 cm bieza. Ap 220 cilvēku no glābējvienības Landsbjörg devās palīgā simtiem iestrēgušu auto, kuri mētājās pat ielas vidū un kuriem visbiežāk nebija ziemas riepu. Iepriekš reģistrētā biezākā sniega sega Reikjavīkā bija 1921.gada 22.oktobrī. 

10. Vissiltākie Ziemassvētki 

Šogad 24.decembrī tika reģitrēta augstākā ziemas temperatūra kā jebkad iepriekš: Islandes austrumos esošajā Seidisfjordurā (Seyðisfjörður) temperatūra sasniedza + 19,8°C, bet Ziemassvētku dienā vissiltāk bija ziemeļaustrumu ciematā Bakkagerði (Borgarfjörður Eystri) 19,7°C. Gluži kā vasarā un pavisam neparasti to piedzīvot Ziemassvētkos Ledus zemē.