Septembra otrā puse Islandē ir laiks, kad notiek aitu pulcēšana un zemnieki sagaida atpakaļ savas brīvdabā palaistās aitas. Parasti tas notiek kādā no sestdienām, kad visu vietējo zemnieku aitas tiek sadzītas līdzenumā, tad apaļā aplokā (islandiski to sauc par “rétt”) un tiek sašķirotas pēc piederības.

Aploka centrā ir šķirotava (islandiski “almenningur”), no kura aitas tiek ievietotas atsevišķā, katram zemniekam piederošā sektorā. Katrai aitai ausī ir čips ar numuru, kas apliecina tās piederību konkrētai zemnieku saimniecībai. Visu šo procesu sauc par “réttir”. Islandē tie ir kā ražas novākšanas svētki siltāka klimata valstīs. 

Gadsimtiem ilgi Islandē aitu audzēšana ir bijusi lauksaimniecības stūrakmens. Aitas atrod sev ko ēdamu pat šķietami neiespējamās vietās, tāpēc zemnieki vasarā, no jūnija vidus aitas gana arī augstkalnu reģionā, kur ir visai maz veģetācijas, vai palaiž tuvāko kalnu apvidū, lai aitu mammas ar jēriem pašas atrod sev ko ēdamu. Vasaras periodā aitas ir gandrīz vai savvaļas dzīvnieks.

Tā tas ilgst līdz “réttir” sestdienai, kas parasti ir otrā vai trešā septembra nedēļā. Tad zemnieki ar zirgiem, kvadracikliem, aitu suņiem dodas kalnos un līdzenumos, lai sadzītu aitas vienkopus un sestdienā tās sašķirotu. Pats aitu sadzīšanas process var ilgt nedēļu vai dažas dienas, atkarībā no aitu ganību reģiona lieluma.

Katrā apvidū var tikt noteikts cits “réttir” datums, taču tam jābūt pirms pirmā sniega uzsnigšanas kalnos, kas Islandē mēdz būt jau septembra vidū. Aitu kājas ir ļoti jūtīgas pret aukstumu, tāpēc tām ir grūti izdzīvot āra apstākļos visu ziemu un tās tiek turētas aitu kūtī.  

Pirms interneta laikmeta “réttir” bija vienīgais plaša mēroga socializēšanās pasākums zemniekiem, ja neņem vērā saskriešanos šad tad baznīcā pirms vai pēc dievkalpojuma.

Tāpēc aitu pulcēšanas diena izsenis ir bijuši īpaši svētki. 20.gadsimta sākumā “réttir” dienu sāka papildināt ar mūziku, dejām, alu, ēdieniem un jautru atmosfēru. Mūsdienās tā pulcina gan pilsētu iedzīvotājus, gan tūristus, kuri palīdz aitu pulcēšanā un vienlaikus vēro šo unikālo kultūras tradīciju Islandes laukos.