Islandes augstkalnes pašā vidū, starp trešo lielāko ledāju Hofsjokutlu (Hofsjökull) un vislielāko ledāju Langjokutlu (Langjökull) atrodas viens no krāsainākajiem, fotogēniskākajiem augstas temperatūras ģeotermālajiem laukiem – Kerlingarfjöll (~20 – 30 km²). 

Augstas temperatūras ģeotermāls lauks ir tāds, kura virsmas temperatūra 1 km dziļumā sasniedz vairāk kā 200 ⁰ C (piemēroti elektrības ražošanai). Zemas temperatūras ģeotermālajos laukos temperatūra ir zemāka par 150 ⁰ C viena kilometra dziļumā (piemēroti siltumnīcām, apkurei, siltā ūdens ieguvei). 

Nosaukums šai vietai cēlies no leģendas par trolleni (mītisko būtņu – troļļu sieviešu kārtas pārstāve), iespējams Uguns dieva Surtura meitu (no senskandināvu mitoloģijas), kura nav paspējusi paslēpties no dienas gaismas un tika pārvērsta klintī. Viņas ķermeņa veidols kā vulkānisko iežū pīlārs 25 metru augstumā joprojām saskatāms kalnu masīvā no īpaša skatu leņķa. „Kerling“ no islandiešu valodas nozīmē „veca sieviete, vecene“ un „fjöll“ – kalni. Īsumā: „Vecās sievietes kalni“. Latviski šo nosaukumu rakstu tuvu tam, kā to izrunājam islandiešu valodā un piedošanu valodniekiem, ja tas nav latviski precīzi un labskanīgi. 

Ketlingarfjotls ir vulkānisks kalnu masīvs ~ 150 km² platībā Vidusislandes vulkāniskajā joslā, kura bazalta, riolīta, brekčijas vulkāniskie ieži veidojušies zemledāja apstākļos, aptuveni pirms ~ 350 000 gadiem. Holocēna laikmetā (~ pēdējo 12 000 gadu laikā) izvirdumi nav notikuši, tāpēc šo vulkānisko sistēmu uzskata par aprimušu, taču kalnu masīvā saskatāmas divas vulkānu kalderas. Ļoti iespējams, ka šī ģeotermālā sistēma ir daļa no lielākas, vēl neizpētītas augstas temperatūras zonas Islandes vidienē. 

Augstākā virsotne ir Snaikotlurs (Snækollur) 1477 m v.j.l. 

Kalnu masīvu pamatā veido vulkāniskais iezis riolīts, kas gadu tūkstošu gaitā ģeotermālā karstuma un skābekļa ietekmē transformējies un iekrāso šo reģionu sarkanos, oranžos, dzeltenos un zaļos toņos. Papildus krāsu toņus piešķir karsto tvaiku virszemē iznestie māli un izgulsnētie sāļi. 

Ketlingarfjotla kalnu masīva virspusē ģeologi izdalījuši 3 ģeotermālos laukus:

1. Neðri-Hveradalir, kuru visbiežāk apmeklē tūristi un pie tā var piebraukt ar 4×4 auto pa ļoti bedrainu ceļu, sākot no jūlija mēneša. 
2. Efri-Hveradalir – atrodas Snaikotlura virsotnes dienvidaustrumu nogāzē. Te ir mazāk karsto avotu.
3. Hverabotn – ļoti attālu un grūti sasniedzama vieta. Te novērotas ļoti augstas augsnes virsmas temperatūras: 140-150⁰ C. 

Kveradaliras (Neðri-Hveradalir) jeb „Karsto avotu ielejā “ sastopamas solfataras (sēru izgulsnējoši karstie avoti), karstie dubļu avoti, fumarolas (karsta tvaika avoti) un pastāvīgi vāroši karstie ūdens avoti. 

Ketlingarfjotla teritorija pamazām tika atklāta un iepazīta 1930-tajos gados, kad dabas pētnieks un uzņēmējs Gudmundurs Einarsons aizsāka kalnos kāpēju apmācības tālu prom no civilizācijas. Pēc dažiem gadiem, 1937.gadā Islandes Ceļojumu asociācija (Ferðafélag Íslands) sāka organizēt pārgājiena tūres un uzcēla pirmo pārnakšņošanas namiņu. 

1961.gadā Kerlingarfjöll sāka pulcēt slēpot gribētājus, jo te vasaras atvaļinājuma laikā varēja slēpot un jaunieši apgūt slēpošanas pamatus. Apmetne tika paplašināta par kopmītņu telpām un ik jūliju un augustu šī vieta pārvērtās par sezonālu slēpošanas skolu. 

 2000.gadā slēpošanas skola pārtrauca savu darbību, jo globālās sasilšanas ietekmē sniega nogāzes nokusa un apstākļi spieda mainīt ieradumus. Taču iepriekš uzbūvētās ēkas un kafejnīca vasarās kalpoja kā bāzes nometne piedzīvojumu meklētājiem līdz pat 2020.gadam. 

Kopš 2022.gada visa infrastruktūra piedzīvoja krasu pārmaiņu, jo te tika uzbūvēta luksus viesnīca „Highland Base“, saglabājot vecos namiņus nogāzē un vienlaikus piedāvājot ekskluzīvu atpūtas iespēju tālu prom no civilizācijas. Jāpiebilst, ka šī viesnīcas kompleksa īpašnieki un projekta attīstītāji ir Zilās lagūnas uzņēmuma īpašnieki, tāpēc arī viesnīcas telpās izvietota Zilās lagūnas kosmētika. 

Kveradaliras ielejā ir vairāki pārgājienu maršruti, taču visiecienītākā, īsākā un visai izaicinošā (sarkanās krāsas taka) ir ~ 4 km gara lokveida taka, kas ved pāri upei, pa kāpnēm un pauguriem augšup un lejup. Jūnija sākumā visu reģionu klāj sniegs un šī taka visticamāk vēl nebūs pieejama, taču jūlijā, augustā, septembrī visas pārgājienu takas šajā apkaimē ir pieejamas. Mitrā laikā pastaiga pa Kveradaliras ielejas takām var būt apgrūtināta, jo mālainā augsne padara takas ļoti slidenas un aplipina apavus ar biezu māla kārtu, kuru grūti notīrīt. Jāņem vērā, ka šeit bieži mēdz būt neparedzēti laika apstākļi, migla un spēcīgs vējš. Turklāt, ielejā sakaru tīkla pārklājuma nav un, lai saudzēt telefona enerģiju, labāk to ieslēgt lidojuma režīmā.

Ketlingarfjotla kalni un to apkaime 367 km² platībā kopš 2017.gada ir dabas rezervāts, aizsargājot tā ģeoloģiskās un ainaviskās vērtības. 

Izmantotā literatūra: 

https://highlandbase.is/about/history

Guðmundsson Snæbjörn, Exploring Iceland‘s Geology. Mál og Menning, 2019