Šis “mazais ziemeļu mūks“ (zinātniskā nosaukuma tulkojums latviešu valodā) ir viennozīmīgi top-modelis, – visvairāk fotografētais putns Islandē. Kā magnēts tas piesaista cilvēka uzmanību. Tas ir kolorīts, apbrīnojams, skumjš un reizē komisks, taču ļoti īpašs alku dzimtas jūras putns. Vērojot šī putna aktivitātes dabā, raisās vesela emociju gamma, kura atspoguļojas cilvēku priecīgajās, smaidošajās sejās. Caur šī putna veidolu cilvēka iekšējā būtība nonāk tiešākā kontaktā ar dabu un tās šķīstību, trauslumu un ievainojamību. Varbūt to var dēvēt par laimes sajūtu?  

Islandiski tuklītis ir “lundi”, taču ikdienā bieži tiek lietots arī angliskais nosaukums: “paffins”. 

Islandē mīt 60 % no visas Atlantijas tuklīšu populācijas, kas vasaras sezonā piesaista daudz tūristu. Tuklīšu apakšdzimtā ietilpst vairākas putnu sugas, taču tikai Atlantijas tuklītis dzīvo Atlantijas okeānā. 

Islandē ir viens ciemats, kuru var dēvēt par tuklīšu galvaspilsētu – Borgarfjordura Eistri (Borgarfjörður Eystri). Pats ciems sevi dēvē par “mājām 100 iedzīvotājiem un 1000 elfiem”, taču tā noteikti ir vieta, kurā bez cilvēkiem un elfiem dzīvo arī ap 8 – 10 tūkstošiem Atlantijas tuklīšu. Uz nelielas klinšainas un ar velēnu apaugušas pussalas Hafnarhólmi ostas teritorijā tie izveidojuši tūkstošiem alu, kurās tiek izdēta viena ola un katram tuklīšu pārim izaugs viens jaunās paaudzes putnēns. Putnu blīvums šajā nelielajā teritorijā ir galvu reibinošs.

Apmeklētājiem ir izveidotas speciālas pastaigu kāpnes, koka platformas un kabīne putnu vērošanai. Tā kā tuklīši ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, tie nebaidās pienākt pavisam tuvu. Cilvēka klātbūtne arī aizbaida prom plēsīgos putnus, kuri var apēst mazuļus, kad tie iznāk no alas un sāk savas lidojuma gaitas. Jaunie Islandes tuklīši ziemu pavada Ņūfaundlendas krastos, kamēr vecāki putni paliek Grenlandes dienvidos, taču tālu prom no krasta. 

Bez tuklīšiem šajā debesskrāpī kopā labi sadzīvo arī trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla) un parastā pūkpīle (Somateria mollissima). Visas putnu sugas ligzdošanas sezonas laikā ir aizsargātas ar likumu. 

Interesanti fakti par Atlantijas tuklīti:

• Saukti arī par “ziemeļu papagaiļiem” sava krāsainā izskata dēļ.
• Barojas tikai, nirstot ūdenī. Spēj ienirt pat 60m dziļumā. 
• Krastā uzturas tikai ligzdošanas sezonas laikā no maija vidus līdz augusta beigām. 
• Ligzdo pašu izrakstā, ap pusmetru garā alā, kurā pāris atgriežas katru gadu no jauna. 
• Pāris paliek kopā visa mūža garumā. Pēc ligzdošanas sezonas beigām pāris aiziet katrs savā virzienā, taču pavasarī atkal satiekas. Abi vecāki vienlīdzīgi rūpējas par mazuli. 
• Nekad neiet cita tuklīša alā, pat ne kaimiņa. 
• 45 dienas pēc izšķilšanās jaunais putnēns dodas pirmajā lidojumā uz okeānu. 
• Jauniem putnēniem savā pirmajā lidojumā uz okeānu ir svarīgi sasniegt ūdeni. Tā kā putnēni lidojumu veic naktī, kad mazāk plēsīgo putnu, tad bieži apjūk no pilsētas gaismām un nolaižas uz ielas. Vestmanu salās ik gadu notiek jauno tuklīšu glābšanas process, tos salasot kartona kastēs un palaižot brīvībā okeāna piekrastē. 
• Var lidot ar ātrumu 88 km/h un vienā minūtē spēj vicināt spārnus pat 400 reizes.
• Dzimumgatavību sasniedz 4 – 5 gadu vecumā. 
• Vidēji mūža garums ir 20 – 25 gadi. Vecākais tuklītis, kas reģistrēts, dzīvoja Vestmanu salās un tam bija 38 gadi. 
• Pamatbarība ir diegspuru vēdzeles, tūbītes, nigliņi, moivas, siļķes, brētliņas, garneles u.c.
• Knābja ārmalas ir rievotas, turklāt tā iekšpusē ir āķīši, uz kuriem var “uzkabināt” desmitiem mazu zivtiņu. Reģistrētais rekords ir 62 zivtiņas viena putna knābī! 
• Dienā pieaudzis tuklītis spēj apēst ap 40 zivtiņu.
• Ķerot zivis, tuklītis norij arī jūras ūdeni, taču lieko sāls daudzumu tas attīra caur nierēm un nāsīs esošajiem, unikāliem sāls dziedzeriem.
• Ziemu pavada atklātā okeāna ūdeņos, kur tiem nomainās knābja krāsa uz pelēku un apspalvojums uz brūnganu toni. Pavasarī, pirms ligzdošanas sezonas apspalvojums nomainās uz mums labi pazīstamo krāsu kombināciju.
•  Laika posmā no 1995.-2007.gadam Islandē ik gadu tika nomedīti ap 64 008 – 232 936 tuklīšu. Tuklīšu populācija mūsdienās strauji samazinās un ļoti iespējams, ka tuvā nākotnē tie nokļūs aizsargājamo putnu sarakstā.  
• Senos laikos tuklīši bija būtiska daļa no ēdienkartes, īpaši Vestmanu salu iedzīvotājiem, taču islandieši tuklīšus vairs neēd, lai gan tie joprojām diemžēl atrodami dažu Reikjavīkas restorānu ēdienkartēs.