Islandē ir vairāk kā 200 ledāju un 10% no valsts teritorijas klāj ledāji. Daudzi valsts apmeklētāji vēlas redzēt ledāju alas, kuru pastāvēšanas laiks ir visai īss: no oktobra līdz aprīļa vidum. 

Taču 2014.gadā tika sākts projekts “Into the glacier”, radot garāko, cilvēka rokām veidoto ledāja alu pasaulē zem Langjokutla (Langjökull) ledāja. Uz to var nokļūt no Hūsafetlas (Húsafell) ar speciāliem ledāju “monstriem”, – atpirktiem no NATO bāzes Keplavīkā ar speciālu līgumu un uz ļoti striktiem izmantošanas noteiktumiem. Piemēram, šofera kabīnē bez šofera neviens cits nedrīkst atrasties un šos monstrus nedrīkst izvest no Islandes. Šie visurgājēji pārvietojas lēni un var pat pasnaust pa ceļam uz Langjokutlu. 

Langjokutls jeb “Garais ledājs” (tulkojumā no islandiešu valodas) ir otrs lielākais ledājs (ledus kupols) Islandē un klāj 950 km² plašu teritoriju. Ledus biezums sasniedz 580 m, taču ledāja alas areālā aptuveni 40 – 50 m. Langjokutls ir termāli silti bāzēts ledājs, kas nozīmē, ka ledāja ķermenis sēž uz plānas ūdens kārtas un ledāja temperatūra pastāvīgi ir 0 ⁰ C grādi. 

Ideja, ka būtu interesanti zināt, kas notiek zem ledāja virsmas un nokļūt Langjokutla sirdī, aizsākās jau 2010.gadā. Inženieru elite un plaši atzītais islandiešu ģeofiziķis Ari Troisti Gudmunssons (Ari Trausti Guðmundsson) sāka studēt, plānot, modelēt un rūpīgi gatavoties tuneļa izveidošanai. Ideja ātri realizējās, apvienojot aizrautību, enerģiju, entuziasmu ar zinātni, inženieriju, finansēm un politisko atbalstu, gala rezultātā radot pasaulē pirmo un lielāko cilvēka veidoto ledāja alu ledus kupolā. 

Ledāja iekšienē redzami ledus veidošanās slāņi. Tiem pa vidu – arī vulkānu izvirdumu radīto pelnu tumšākas līnijas, arī 2010.gada Eijafjatlajokutla izvirduma pelnu slānis. 

Ik gadu ledus tunelis tiek uzlabots un tīrīts, raktas jaunas ejas, pirms tam attiecīgo ledāja reģionu rūpīgi izpētot no virspuses.  Ledāja tunelī ir vairākas istabas un pat kapela ar lielisku akustiku. Ledāja sirdī tiek pavadīta viena stunda un temperatūra te pastāvīgi ir 0 ⁰ C grādu, tāpēc svarīgi ir silti apģērbties. Vietām tunelī ir uzkrājies kušanas ūdens, tāpēc nākas brist arī pa ūdeni. Lai pasargātu apavus no samirkšanas, pirms došanās uz ledāju vēlams uzvilkt pār saviem apaviem mitrumizturīgus aizsargzābakus, kurus piedāvā informācijas centrā un tie ir bez maksas. Tad kājas būs gan sausas, gan siltas. 

Šie melnie virszābaki manā gadījumā radīja komisku situāciju, kurā sirsnīgi sabučoju ledāju. Izkāpjot no “monstra” uz ledāja virsmas, manas kājas aizgāja katra savā virzienā, nogāzos ar seju sniegā, saules brilles aizlidoja gabalu tālāk un mans ķermenis – zvaigznītē. Morāle: būt uzmanīgiem, izkāpjot no “monstra” un tikpat uzmanīgi ieiet tunelī, kur pirmie 100 m jāiet pa ledainu paklājiņu, līdz nokļūstam dzelkšņu istabā. Kad dzelkšņi uz kurpēm, tad jau staigāšana stabila. Visa tūre ilgst 4 stundas, no kurām 3 stundas tiek pavadītas turp/atpakaļ ceļā. 

Skaidrā dienā no Langjokutla paveras elpu aizraujoši ainavu skati un kalni tālumā izskatās zilgani. Islandē ir teiciens: “Attālums padara kalnus zilganus”, kas nozīmē: jo tālāk atrodies no kāda objekta, piemēram, mājām, jo skaistāks tas kļūst.