Hroinfossars (Hraunfossar) jeb „Lavas ūdenskritumi“ un Barnafoss ir daļa no Sudraba loka tūrisma maršruta Rietumislandē, ~ 122 km no Reikjavīkas.

Hroinfossars ir unikāls, aptuveni 1 km plats ūdenskritums, kuru veido neskaitāmi, zem Hallmundarhroin lavas slāņa esoši dzidra ūdens avoti, kuri caur lavas slāņiem plūst no Langjokutla ledāja. Tie visi ieplūst Baltajā upē (Hvítá), – tai pašā, kura veido slaveno Zelta ūdenskritumu. Hallmundarhroin lavas lauks sastāv no spilvenlavas (lavas izlijumi zem ūdens, veidojot apaļīgas formācijas) un tas veidojies ap 800.g.m.ē., – dažus desmitus gadus pirms Islandē ieradās pirmie pastāvīgie iedzīvotāji. 

Barnafoss jeb „Bērnu ūdenskritums“ atrodas Hvítá upes sašaurinājuma vietā, veidojot dārdošu un jaudīgu ūdens plūsmu cauri kanjonam. Te upe izskalojusi akmens tiltus un arkas, caur kuriem plūst tirkīzzilais ūdens. Upes plūdums ir 80 m³/s, taču plūdu laikā tas var sasniegt pat 500 m³/s un appludināt apkaimi. 

Kāpēc „Bērnu ūdenskritums“? Leģenda vēsta, ka senos laikos pār upi bijusi dabiska akmens arka. Ūdenskritumu bieži apmeklēja iedzīvotāji no tuvējās apkaimes. Kādu dienu vecāki tuvējā Hraunsás saimniecībā devās uz baznīcu un stingri pieteica saviem abiem dēliem palikt mājās.

Taču abi puikas sāka garlaikoties un izdomāja sekot vecākiem. Viņi izvēlējās īsceļu pāri upei un šķērsoja šauro akmens arku pār upi. Taču uz arkas abiem sagriezās galva, viņi iekrita ūdenskritumā un noslīka.

Kad viņu māte uzzināja par notikušo, viņa bija satriekta un nolādēja akmens arku pār upi. Pēc kāda laika zemestrīce arku sagrāva putekļos un neviena dzīvība vairs netika zaudēta. 

Vietējie iedzīvotāji uzbūvēja gājēju tiltu pār upi 1891.gadā, un tas tika atjaunots gadsimtu vēlāk. Gleznainā dabas ainava ar ūdenskritumiem tika pasludināta par Islandes Nacionālo Dabas pieminekli 1987.gadā.