2025. gada sākumā ziņu medijos plaši tika diskutēts par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem attiecībā uz Grenlandi kā vēlamo ASV īpašumu “drošības dēļ”, jo jau 2019.gadā viņš paziņoja, ka vēlas nopirkt Grenlandi.

Tā kā dzīvojam pastāvīgu pārmaiņu laikā un Grenlande ir Islandei tuvāk esošā sauszemes teritorija (tikai 290 km taisnā līnijā no sauszemes uz sauszemi), turklāt abām vikingu laikmetā bijusi cieša sadarbība, tad ir interesanti ieskatīties abu valstu raksturojumā. 

Islandei un Grenlandei ir daudz kopīga: 

• Abas ir salas, precīzāk – salu valstis Atlantijas okeāna ziemeļos. Grenlande – pasaules lielākā sala pēc platības, Islande – 18.lielākā sala pasaulē, taču lielākā vulkāniskā sala pasaulē.
• Abās ir ledāji.
• Abas bijušas Dānijas pakļautībā gadsimtiem ilgi un dāņu valoda bijusi kā otra valsts valoda.
• Abu ekonomika izsenis balstīta uz zvejsaimniecību.
• Pirmie ieceļotāji Grenlandē ieradās no Islandes.
• Abas ir reti apdzīvotas.

Valstu statuss

Šajā rakstā Grenlandi dēvēšu par valsti, lai gan tā politiski joprojām ir Dānijas karalistes autonomā teritorija, kamēr Islande ir neatkarīga valsts kopš 1944.gada 17.jūnija ar savu parlamentāro sistēmu un valdību.

Islande nav Eiropas Savienībā, taču ir vairāku organizāciju sastāvā: ANO, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā, Šengenas zonā. 

Grenlandes aizsardzības joma un starptautiskās attiecības joprojām ir Dānijas pakļautībā, tāpēc jebkuras diplomātiskās sarunas var notikt tikai Dānijas pārstāvju klātbūtnē.

2009. gada pašpārvaldes aktā ir iekļauti noteikumi, kas varētu pavērt ceļu uz Grenlandes iespējamo neatkarību no Dānijas, ja to izvēlēsies Grenlandes iedzīvotāji nākotnē. 2/3 no Grenaldes budžeta ieņēmumiem iemaksā Dānija, pārējais – no zvejniecības.

Ģeoloģiski Grenlande ir daļa no Ziemeļamerikas kontinenta, bet Islande atrodas uz Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm.

Platība 

Grenlande ir vairāk kā 20 reizes lielāka par Islandi un stiepjas tālāk uz visām debess pusēm nekā Islande, t.i. 2 166 000 km² liela, Islande – 101 826 km² (cietzeme bez salām,taču kopējā platība ir 103 125 km²). Abas valstis atrodas starp Arktikas un Atlanijas okeāniem un abas atdala Dānijas šaurums. 

Grenlandē dzīvo 56 865 iedzīvotāji (2023.gada dati) un tā ir visretāk apdzīvotā sauszeme pasaulē: 0,028 cilv./1 km², kamēr Islandē dzīvo 406 502 iedz. un blīvums ir 3,99 cilv./1 km². 

Valstu nosaukumi

Patiesībā Islandi būtu jāsauc par Zaļo zemi jeb Grenlandi un Grenlande būtu jāsauc par Ledus zemi jeb Islandi, jo 79% tās teritorijas klāj segledājs, kamēr Islandē tikai 10% teritorijas klāta ar ledājiem. Turklāt, Grenlandes segledājs ir otrs lielākais pasaules ledājs aiz Antarktikas. 

Grenlande vietējo inuitu valodā tiek saukta par Kalaallit Nunaat (grenlandiski -Kalaallisut)  , kas nozīmē “Kalaallitu zeme”. Vikingi šo salu nosauca par Grenlandi un nosaukums joprojām tiek starptautiski lietots. Taču vispirms svarīgi sākt stāstu par Islandes vārda dzimšanu. 

9.gadsimtā Norvēģijā notika lielas reformas. Karalis Haralds Skaistmatis apvienoja zemes, sakaujot savus pretiniekus, tāpēc daudzi brīvdomātāji pameta Norvēģiju, lai atrastu savu laimi citur.

Viens no tādiem bija Noddodurs, – viens no pirmajiem Fēru salu iedzīvotājiem, kuru pa ceļam no Fēru salām uz Norvēģiju vētra noveda no kursa un viņš piestāja Islandes Austrumkrastā. Pēc pavadītas vasaras nogales viņš aptvēra, ka šī zeme ir pilnībā neapdzīvota. Kad sāka snigt pirmais sniegs, Noddodurs nosauca šo zemi par “Sniega zemi”jeb Snæland.

Ap 860.gadu, atkal vētras dēļ novirzīts uz ziemeļiem no plānotā kursa uz Hebridu salām, Islandes ziemeļu daļā piestāja zviedru vikings Gardars Svavarsons. Viņš pirmais apbrauca apkārt šai jaunatklātajai zemei un aklāja, ka tā ir sala. Gardars nosauca šo zemi par  Garðarshólmi jeb “Gardara salu”. 

Padzirdējis par labvēlīgajiem apstākļiem Gardarsholmā, 868.gadā norvēģu vikings Floki Vilgerdarsons devās to meklēt. Navigācijas nolūkos viņš ceļā līdzi paņēma 3 kraukļus. Tāpēc Floki tiek saukts arī par Kraukļu Floki (Hrafna-Flóki). Kad viņš pie Fēru salām palaida pirmo kraukli, tas tikai aizlidoja no kuģa pakaļgala uz priekšgalu.

Tā bija zīme, ka te nevajag piestāt. Otrais krauklis tika palaists vaļā pa ceļam, taču tas tikai uzlidoja gaisā un uzreiz atgriezās uz kuģa klāja. Tikai vēlāk, palaižot trešo kraukli, tas devās uz rietumiem un neatgriezās. Floki sekoja putna lidojuma virzienam un atrada meklēto. Piestājis Breidarfjordurā, viņš sāka veidot apmetni.

Vasara bija silta un saulaina, tāpēc Floki daudz makšķerēja un pavadīja laiku, izpētot apkārtni. Vienu darbu viņš aizmirsa izdarīt – savākt sienu saviem mājlopiem. Kad pienāca bargā ziema, viņa ganāmpulks nomira no bada, arī ar viņa laivu notika visādas ķibeles. Vārdu sakot, Floki bija gaužām vīlies Gardarholmas realitātē. 

Depresijas mākts, Floki izveidoja apmetni Vatnsfjordurā, musdienās Flokalunduras ciemā, un kādu dienu, gaidot pavasari, Floki uzkāpa augstākajā kalnā virs savas apmetnes vērot apkaimi. Viņš ieraudzīja plašu fjordu, pilnu ar peldošiem ledus gabaliem – aisbergiem. Floki šo zemi nosauca par Ledus zemi jeb Islandi.

Kad Floki atgriezās Norvēģijā, viņš izplatīja jaunās zemes rūgto pieredzi un vienlaikus arī nosaukumu, un tas iesakņojās vikingu sabiedrībā uz mūžīgiem laikiem. Neskatoties uz Floki rūgto pieredzi, daudzi brīvību mīloši norvēģu vikingi sāka doties uz skarbo Ledus zemi un apmetās te uz dzīvi. Arī Floki vēlāk atgriezās Ledus zemē un nodzīvoja šeit visu atlikušo dzīvi.

Grenlandes vārda došanas autors ir 10.gadsimtā dzīvojošais vikings Ēriks Rudais. Lai gan dzimis Norvēģijā, jau 10 gadu vecumā viņš ieradās Islandes ziemeļos, kur nodzīvoja lielu sava mūža daļu. Pēc vairākām slepkavnieciskām epizodēm, Ēriks tika izraidīts no Islandes uz trim gadiem. Tā kā viņš bija dzirdējis par vēl citu sauszemi uz rietumiem, tad jautājums, kurp doties nebija. Ar visu ģimeni viņš ieradās Grenlandes dienvidrietumos 982. gadā un pavadīja tur visus savus trimdas gadus, medījot roņus, valzirgus un uzkrājot pamatīgu valzirgu ilkņu daudzumu, ar kuriem vēlāk veica veiksmīgus biznesa darījumus. 

Kad trimdas gadi bija pagājuši, Ēriks ieradās Islandē ar plašu mārketinga kampaņu par jauno zemi, kuru viņš nosauca par Zaļo zemi jeb Grenlandi. Lai jaunā apmetne varētu zelt, vajadzēja vairāk darba roku, tāpēc jaunais un pievilcīgais zemes nosaukums vilināja daudzus islandiešus pārcelties uz Grenlandi. 985.gada vasarā Ēriks Rudais atgriezās Grenlandē ar 25 islandiešu kuģiem, no kuriem pa ceļam bojā aizgāja 11 un 14 piestāja krastā. Islandiešu apmetnes Grenlandē pastāvēja līdz 14.-15.gs., kad klimata un mēra slimības ietekmē apmetnes panīka, eiropieši sāka pieprasīt augstākas kvalitātes ziloņkaulu un lētajiem valzirgu ilkņiem pieprasījums kritās. 

Valoda

Grenlandes oficiālā valoda ir eskimo-aleutu valodas grupā esošā Kalaallisut, bieži saukta par grenlandiešu valodu. Tā radniecīga Kanādas inuitu valodai Inuktitut. Līdz 2009.gadam valsts valoda bija dāņu valoda. 

Islandē nekad nav bijis jautājuma par valsts valodu. Islandiešu valoda ir dialektāli viendabīga bez izteiktiem dialektiem. Valsts ziemeļos vairāk jūtama “harðmæli” jeb cietruna, kamēr dienvidos patskaņi tiek izrunāti mīkstāk.  Lai arī gadsimtiem ilgi islandieši apguva dāņu valodu kā pirmo svešvalodu, tomēr valsts valoda vienmēr bijusi islandiešu, kas ir ziemeļģermāņu valoda. 

Daba

Grenlandē ir vēsāks klimats nekā Islandē. Arktiskā tundra ar pundukrūrmiem, zālājiem, sūnām, ķērpjiem dominē, tomēr dienvidos sastopami arī jauktie meži ar vītoliem un bērziem. Potenciālās naftas, gāzes un retzemju derīgo izrakteņu rezerves ir piesaistījušas izpētes uzņēmumus. 2013.gadā valsts atcēla 25-gadu aizliegumu par radioaktīvo vielu ieguvi. Līdz ar globālo sasilšanu un ledāju kušanu, daudzi retie minerāli ir vieglāk sasniedzami, kas var novest pie reto minerālu ieguves industrijas attīstības un eksporta. 

Islandē dominē zālāji, mitrzemes, taču austrumos ir plaši mežu masīvi ar intoruducētiem skujkokiem. Par vietējām koku sugām var uzskatīt purva bērzu, pundurbērzu un pīlādzi. Lavas lauki klāti ar dažādu sugu sūnām un ķērpjiem. No retajiem minerāliem rūpnieciskām vajadzībām Islandē bija sastopams Islandes špats, kura atradne mūsdienās ir izsmelta. 

Islandes vienīgais zīdītājs dabā ir polārlapsa, taču pirms pāris gadsimtiem no Norvēģijas tika introducēti ziemeļbrieži un pirms dažām desmitgadēm no fermām izspruka arī ūdeles, kuras apdraud polārlapsu populāciju. Grenlande var papildus lepoties ar muskusvēršiem, polārlāčiem, lemingiem, sermuļiem, arktiskajiem zaķiem un vilkiem. 

Abās salās brīvā dabā nedzīvo rāpuļi un abinieki.

Mūsdienas 

Mūsdienās sadarbība starp abām valstīm ir ļoti cieša gan politiski, gan ekonomiski, lai gan vēsturiski Islande vairākas reizes mēģinājusi pieprasīt Grenlandi kā savu teritoriju.

Islande kā pirmā ārvalsts nodibināja diplomātiskās attiecības, atvērot savu konsulātu Nūkā 2013.gadā, bet grenlandieši savējo Reikjavīkā – 2018.gadā. 2022.gada 13.oktobrī abas puses parakstīja divpusēju sadarbības deklarāciju par sadarbību 7 jomās: tirdzniecība, zvejsaimniecība, ekonomiskā sadarbība, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, zinātne, izglītība un kultūra. 

Izmantotā literatūra un attēlu avoti:

The Central Bank of Iceland. (1996). Iceland.The Republic. 

https://www.earthdate.org/episodes/green-iceland-icy-greenland

https://www.bbc.com/news/world-europe-18249474

https://icelandmonitor.mbl.is/news/news/2025/01/11/wanted_iceland_s_control_over_greenland/

https://enciklopedija.lv/skirklis/175319-islandiešu-valoda https://unbelievable-facts.com/2023/11/greenland-and-iceland-mismatched-names.html