Laiku pa laikam nākas dzirdēt tūristu uzdotu jautājumu: “Vai Islandē dzīvo polārlāči?” Var jau saprast, ka valsts nosaukums ir Ledus zeme un šejienes tūrisma industrijā leduslāča tēls nav retums.

Taču tad ar apvaldītu smieklu lēkmi nākas atbildēt, ka Islandē baltie lāči (Ursus maritimus) jeb “hvítabjörn” nedzīvo un kopš pirmo iedzīvotāju apmešanās uz dzīvi Islandē tie arī nekad šeit nav dzīvojuši. 

Leduslācis ir lielākais sauszemes plēsējs. Tas dzīvo Arktikas piekrastes reģionos un uz jūras ledus, līdz ar to tiek uzskatīts par jūras zīdītāju.

Tas var svērt no 300 – 800 kg. Kā jau majestātisks dzīvnieks, tas arī pārvietojas graciozi ar slaido ķermeni un platajām pēdām. Tās sadala vienmērīgāk lāča svaru, ejot pa sniegu, kā arī peldot, lāča vēziens ūdenī ir spēcīgāks. 

Kopš 9.gs., kad Islandē ieradās pirmie pastāvīgie iedzīvotāji, ir tikuši novēroti aptuveni 600 polārlāči, kuri atceļojuši ar dreifējošiem aisbergiem visbiežāk no Austrumgrenlandes.

Taču skaits ir neprecīzs, jo daudz leduslāču atceļo un aizceļo nepamanīti. Par precīzāku skaitu var runāt tikai pēdējos pāris gadsimtos.

Kartē redzamas leduslāču novērojumu vietas. Punktu lielums attiecīgi apzīmē novēroto lāču skaitu. Avots: https://www.ni.is/en/fauna/mammals/hvitabjorn 

Visbiežāk baltie lāči atceļo Islandes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kas izskaidrojams ar aisbergu migrāciju un jūras straumju plūsmu no Arktikas reģiona. Kopš 1951.gada polārlāči Islandē novēroti katru otro gadu, taču 19.gs.tie ieradās pat 2 -3 reizes gadā. 18.gs.pirmajā pusē leduslāči atceļoja pa pieciem kopā vienlaikus, kamēr līdz pat mūsdienām tikai 1-2 īpatņi. 

2024.gada 19.septembra polārlācis

16.septembrī Islandes mediji ziņoja, ka Rietumfjordos pie Húnaflói pamanīti lieli aisbergi, dreifējam piekrastes ūdeņos. Vietējie iedzīvotāji tik lielus aisbergus vēl nebija redzējuši. 

19.septembra pēcpusdienā Rietumfjordos, pavisam nomaļajā Hofdastrondā (Höfðaströnd) savas vasarnīcas pagalmā saimniece ieraudzīja polārlāci. Augumā neliels, taču pavisam īsts. Tas sāka meklēt ēdamo pie atkritumu konteinera, kad ieradās policija ar krasta apsardzes helikopteru un glābšanas kuģi.

Stundas laikā ap pl.16.00 pēc policijas apspriešanās ar Vides aizsardzības aģentūru un attiecīgajām Dānijas institūcijām tika veikta baltā lācēna eitanāzija. Tā ķermenis tika nogādāts ar helikopteru uz Reikjavīku, Islandes Dabas vēstures institūtu, kur tiks veikta detalizēta izmeklēšana.

Noskaidrojās, ka lācēns ir vienu vai divus gadus vecs un, iespējams, zaudējis savu māti, jo lācene savus mazuļus zīda līdz 2,5 gadu vecumam. 

Tā kā ledus lāči, kas aizceļo uz aisbergiem no Grenlandes, var būt potenciāli inficēti, tad grenlandieši/dāņi nevēlas tos saņemt atpakaļ. Polārlāči ir pakļauti baktērijām, kas var būt bīstamas cilvēkiem, piemēram, tas var pārnēsāt trakumsērgu un putnu gripu.

Izredzes tiem izdzīvot Islandē nav, jo ledus piekrastē ir reti un tikai fjordos, taču leduslācis barojas galvenokārt uz ledus, ķerot roņus.

Iepriekšējo gadu balto lāču glābšanas pieredze Islandē pierādījusi, ka glābšanas pasākumi ir nesekmīgi, dārgi un lāčiem draud bada nāve. Turklāt, ilgtermiņā lāču mammas nespētu papildināt populāciju Islandes dabas apstākļu dēļ.

Leduslāči apdraud arī iedzīvotāju drošību. Diemžēl situācijas risinājums Islandē ir šo dzīvnieku nogalināšana. 

2008.gadā Islandi apciemoja 2 polārlāči, tad pa vienam 2010., 2011. un 2016.gadā. Jau tad gaisā uzvirmoja plašas debates par apdraudētās sugas nogalināšanu. Grenlandē un Svalbārā leduslācis ir pasludināts par apdraudētu sugu, taču tas nav Islandes zīdītāju Sarkanajā grāmatā, jo tas ir ieceļotāj-dzīvnieks, nevis pastāvīgi dzīvojošs. 

Kādas pārmaiņas nesīs nākotne, laiks rādīs. 

Izmantotā literatūra un attēlu avoti:

1. https://www.ni.is/en/fauna/mammals/hvitabjorn
2. https://www.ruv.is/english/2024-09-19-polar-bear-reported-on-land-in-westfjords-422182
3. https://www.ruv.is/frettir/innlent/2024-09-21-bjorgunaradgerdirnar-a-skaga-sem-baru-ekki-arangur-422361
4. https://icelandmonitor.mbl.is/news/news/2024/09/20/the_only_way_was_to_kill_the_bear/