Ja Islandē ir kāda izteikti maģiska vieta, kur pulcēties elfiem un citiem dabas gariem vienkopus, tad tā ir Aurnes (Árnes) reģionā esošā Gjauin aiza. Tā atrodas 230 km garās – Tjorsau (Þjórsá) upes ielejā. „Gjá“islandiešu valodā nozīmē „maza aiza/kanjons“.
Uz šo paslpēto pārsteigumu pasauli var nokļūt, braucot pa ceļu Nr.32 un tad nogriežoties pa bedraino grants ceļu Nr.327. Te vēlams 4×4 auto, jo ceļa kvalitāte nav piemērota parastajiem vieglajiem auto.
Pa ceļam uz Gjauin redzami pseidokrāteri, kuri veidojušies no Tungunarēreivi (Tungunaröræf) vulkāna, lavai plūstot pa Roidar (Rauðár – Sarkanā upe) gultni. Ūdenim strauji iztvaikojot, eksplozijas rezultātā izveidojušies desmitiem pseidokrāteri.
Tjorsau upes ielejas vēsturi pamatīgi izmainīja tuvumā esošā vulkānu karaliene Hekla. Līdz 1104.gadam vikingi šajā ielejā dzīvoja mierīgu dzīvi un te izveidojās aptuveni 22 apmetnes, taču Heklas izvirdums mainīja dzīves ikdienu.
Heklas izsviestais iezis pumeks apraka visas apmetnes, ļaujot tām dusēt simtiem gadu aizmirstībā, līdz 1939.gadā dāņu arheologi veica izrakumus un atklāja nezināmās vēstures lappuses. Viena no apmetnēm ir Stong (Stöng), kura mūsdienās atrodas „iekapsulēta“ koka karkasa ēkā zem caurpīdīga plastikāta jumta, lai to pasargātu no nokrišņiem.
Tajā ir iespējams ieiet, aplūkot vikingu garās mājas pamatus no malas (tas ir viss, kas palicis no senās ēkas) un atzīmēties arī viesu grāmatā. No Stong ēkas sākas aptuveni 2,1 km gara, lokveida pastaigu taka uz Gjauin aizu.
Taka sākumā ir līdzena, taču, vedot lejā uz aizu, tā kļūst stāva un akmeņaina. Ejot ārā no aizas pretējā pusē, ir akmens veidoti pakāpieni. Potīti aptveroši pārgājiena apavi ir nepieciešamība, īpaši lietainā laikā.
Pašu aizu pirms tūkstošiem gadu veidojusi Tjorsau upe, izgraužot caur bazalta iežiem šauru, mazu kanjonu. 20.gs.uz Tjorsau uzbūvēja dambi HES vajadzībām, līdz ar to upes gultni novirzīja starp Sandafetla un Skeljafetla kalnu.
Nokļūstot Gjauin bļodveida aizā ar labirintu, sākotnēji var pamanīt tikai nelielu daļu tās skaistuma. Ar katru soli pārsteigums pieaug un dabas garu deja ar ūdens plūsmu dažādos virzienos aizrauj elpu. Pirmais pārsteigums ir Roidas upes veidotais majestātiskais sirdsveida ūdenskritums Gjaurfosu (Gjárfoss).
Bazalta kolonnu līnijas un faktūra pastiprina dabas skata gleznainumu, savukārt ūdens plūsma ap „troļļa cepuri“ atgādina tādu kā mīlestības plūsmu, kur divas sirdis satiekas, veidojot vienu. Šo pavisam noteikti var dēvēt par Mīlestības ūdenskritumu.
Ejot pa takām un lēkājot pa akmeņiem, ūdenskritumu pasaule paveras krāšņa, putojoša un bagāta. Te ir mazākas un lielākas ūdens straumītes, klinšu arkas un nelielas alas, savukārt, bazalta kolonnas kā ērģeļu stabules majestātiski izgrezo šo krāšņo ūdens pasauli.
Gjauin popularitāte strauji auga pēc seriāla „Troņu spēles“parādīšanās uz ekrāna, jo te tika filmēta aina, kurā Aria veica savu „ūdens deju“.
Te noteikti katram ir iespēja izdejot savu ūdens deju arī fantāziju pasaulē un vienotībā ar dabas stihiju gariem.
Izmantotā literatūra:
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt