Dzīve Islandē ik dienas ir dabas dāvāto pārsteigumu bagāta. Māte Daba ar uguni sirdī, ledus cepuri galvā, vētrā plīvojošiem matiem un ūdeņu pilnām dzīslām te dzīvo pati savu ritmisko dzīvi.
Ik vasaru Dienvidislandes daļā ap Mīrdalsjokutla (Mýrdalsjökull) ledāju notiek lielāki vai mazāki, reizēm katastrofāli plūdi, kuri rodas zemledāja ģeotermālās aktivitātes un tai sekojošas straujas ledāja kušanas rezultātā. Islandiski šāda tipa plūdus sauc par “jökulhlaup”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “ledāja skriešana”.
Latviski precīzi būtu teikt “jokulhloipi”, lai gan tiek arī lietota rakstītā forma islandiski – “jokulaupi”. Mūsdienās tas ir plaši pazīstams dabas zinātņu termins. Ledājkušanas ūdeņu plūdus no Mīrdālsjokutla ledāja sauc par kotluhloipiem.
Tas tāpēc, ka zem šīs ledus cepures snauž viena no Islandes trim gigantiskajām vulkānu karalienēm – Katla. Kad Katla par sevi atgādina, tad kotluhloipi ar sēru pavadošo smaku aurojoši mutuļo lejup pa kalnu korēm, aiznesot visu trauslo pa ceļam un izārdot visu, kas ir nestabils.
Jokulhloipus var izraisīt gan vulkāniskā aktivitāte zem ledāja, gan ikgadēja ģeotermālā aktivitāte vasarā, kad notiek straujāka ledāja kušana. Vulkānu izvirdumi zem ledāja parasti izkausē vairākus kubikmetrus ūdens, kuri atrodas pastāvīgi zem ledāja spiediena.
Kad sasilušais ūdens tiek atbrīvots, tas izlaužas ar milzu spēku, spējot izlauzties pat 1 km biezai ledus sienai, veidojot kanjonus un mūsdienu Islandes ainavu. Tie ir ļoti katastrofāli plūdi. Kopš pirmo iedzīvotāju ierašanās 876. gadā Islandē, tādi katastrofāli plūdi ir notikuši vairākas reizes, pamatīgi izmainot ainavu.
Tā kā Islandes dienvidos vulkānu koncentrācija ir lielāka, turklāt, liela daļa no tiem atrodas pastāvīgi zem ledājiem, tad jokulhloipu darbība te vērojama biežāk. Vasaras ledājkušanas plūdi ir regulāra parādība.
Piemēram, 2023.gada jūlijā elektrovadītspēja Skaftas (Skaftá) upē palielinājās, pieauga ūdens līmenis, cilvēkiem tika izsūtītas īsziņas atstāt šo reģionu. Es tai laikā dzīvoju pie Skaftas upes un biju lieciniece, ka upe vienu vakaru satrakoti auroja no ūdens daudzuma, taču tas bija mazais jokulhloips, kas postījumus nenodarīja.
2024.gada 27.jūlijā Katla izdomāja atgādināt par savu esamību nopietnāk un pabrīdināja, ka dabas spēks ir varenāks par visu, ko cilvēks radījis. Katla snauž kopš 1918.gada, lai gan parasti tā mēdz izvirst 60 – 80 gadu intervālā. Ilga snauda var nozīmēt jaudīgu izvirdumu.
Tāpēc šis vulkāns tiek rūpīgi uzraudzīts, jo tā izvirdums var radīt sekas, kas ietekmēs ne tikai Islandes, bet arī visas Eiropas ikdienas dzīvi. Tuvāk nāk diena, kad Katla modīsies. 27.jūlija vakarā islandieši aizturēja elpu, jo sākās liela apjoma plūdi un pastāvēja bažas par Katlas izvirdumu.
Ap 17:00 ledāja kušanas ūdeņi aizrāva prom tiltu pār Skaulmuras (Skálmur) upi, paārdīja mūsu vienīgo lielceļu Nr.1 apmēram 1 km garumā, atstājot tūristus abās tilta pusēs lielā neziņā.
Ceļš uzreiz tika slēgts. Tikai pēc intensīviem remontdarbiem, kad ūdens līmenis samazinājās, tas tika atvērts pārmijus vienai satiksmes plūsmai 28. jūlijā pēc pl.20:00. Ūdeņi aizskaloja ne tikai tiltu, bet arī vairākas aitas, kuras ledājūdeņi strauji ielenca kā slazdā bez iespējas izglābties.
27.jūlija jokulhloips ir viens no četriem lielākajiem kopš pēdējā Katlas izvirduma 1918.gadā: liela apjoma jokulhloips notika 1955.gadā, kad pārplūda Mulakvislas un Skaulmas upes; 1999. gadā, kad Jokulsau upe no Solheimajokutla izvadledāja applūdināja plašus apgabalus; 2011. gadā jokulhloipa ilgums bija apmēram 10 stundas, – tika pārrauts Nr.1 ceļa posms un aiznests tilts pār Mulakvislas upi.
Jau 1955.gadā visas pazīmes liecināja, ka Katla modīsies, taču ir pagājuši 69 gadi un Katla joprojām snauž.
Mīrdāljokutla ledājs. Attēla avots: https://www.south.is/en/place/myrdalsjokull-glacier-and-katla
Lielākie jokulhloipi plūduši ar apjomu 500.000 m3/s Katlas izvirdumu laikā pēdējos tūkstošos gadu. Jokulhloipi izskalo tādu kā ūdens mikstūru, arī ledus bluķus, vulkāniskos produktus un nogulumiežus, un to visu nogulda smilšu līdzenumos. Vidēji vēsturisko jokulhloipu ātrums ir bijis 5 -15 m/s, maksimālā izlāde: 100 – 300 000 m3/s dažās stundās un totālā izlāde 1-8 km3.
Islandē ir daudz un dažādi dabas apdraudējumi, taču jokulhloipi ir viens no neparedzamākajiem un visdraudīgākajiem dabas spēkiem. Katla ik vasaru pagriežas uz sāniem un nopūšas, izšļācot katru reizi cita apjoma ledājkušanas ūdeņu. Kad vulkānu karaliene modīsies, visticamāk daudz piedzīvojumu sāksies. Svarīgi mums būt gataviem un ar vēsu prātu saprātīgi rīkoties.
Izmantotā literatūra:
- Björnsson, H., Pálsson, F., & Guðmundsson, M. T. (2000). Surface and bedrock topography of the Mýrdalsjökull ice cap. Jökull, 49, 29-46.
- Bird, D. K., Gísladóttir, G., & Dominey-Howes, D. (2011). Different communities, different perspectives: issues affecting residents’ response to a volcanic eruption in southern Iceland. Bulletin of Volcanology, 73(9), 1209-1227.
- Lamsters K. Ledāju hidroloģija. Lekciju materiāls
- Russell, A. J., Roberts, M. J., Fay, H., Marren, P. M., Cassidy, N. J., Tweed, F. S., & Harris, T. (2006). Icelandic jökulhlaup impacts: implications for ice-sheet hydrology, sediment transfer and geomorphology. Geomorphology, 75(1-2), 33-64.
- Ruv.is
- https://www.vegagerdin.is/vegagerdin/starfsemi/frettir/vegavidgerdir-standa-yfir-vid-skalm
- https://www.mbl.is/frettir/innlent/2024/07/27/upprifjun_svona_yrdu_fyrirbodar_kotlugoss
- https://www.visir.is/g/20242601676d
Foto avoti:
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt