Katrai valstij ir sava brīvības cīņu un neatkarības vēsture. Islande ilgus gadsimtus bijusi Dānijas varas pakļautībā, līdz 1944. gada 17.jūnijā tika pasludināta neatkarīgā Islandes republika.

Svinīgā parāde Reikjavīkā sākas ar skautu jauniešu karogu gājienu no Jona Sigurdsona statujas Austurvotlura laukumā un noslēdzas pie viņa apbedījuma vietas. Foto avots: https://www.visiticeland.com/article/17-june

Latvijas vēsturē diemžēl 17.jūnijs iegravēts ar drūmu notikumu, – 1940.gadā Padomju Savienība okupēja Latviju un mūsu tauta nokļuva svešas armijas varā. Vēlākajos gados daudziem bērniem, kuri dzimuši PSRS laikā, šis datums saistījās ar konditorejas fabrikas vārdu: “17.jūnijs” (to 1990.gadā pārdēvēja par “Staburadzi”).

Islandē 17.jūnijs ir valsts nacionālā svētku diena, saukta par “nācijas svētku dienu” jeb  Þjóðhátíðardagurinn, oficiāli par Lýðveldisdagurinn. Šajā dienā īpaši vecāka gadagājuma islandieši valkā nacionālo tautas tērpu, iet ciemos, apmeklē svētku pasākumus, dodas piknikā vai vienkārši jauki pavada laiku kopā ar ģimeni.

Vasara tikai iesākusies, tāpēc bieži šai dienā ir vēss, mēdz līt lietus un pasākumi notiek telpās.

Vēsturiski Islande kļuva patstāvīga valsts no Dānijas kroņa jau 1918.gada 1.decembrī,  taču ārlietas un valsts aizsardzību joprojām kontrolēja Dānija, līdzīgi Grenlandei un Fēru salām.

Taču jebkurai pusei bija tiesības prasīt līguma pārskatīšanu un, ja sarunas par tā atjaunošanu 25 gadu perioda beigās (t.i., 1943. gadā) izrādītos neauglīgas, tas tiktu izbeigts.

Šī līguma pārskatīšanu padarīja neiespējamu Otrais pasaules karš. Vācu spēki okupēja Dāniju 1940. gada 9.aprīlī, kamēr britu spēki tai pašā dienā aicināja Islandi pievienoties vienotai cīņai karā. Islande pasludināja neitralitāti, balstoties uz vienošanās līgumu ar Dāniju. Islandieši parlamentā Altingā ievēlēja savu līderi – ministru prezidentu Sveinu Bjornsonu.

Vinstons Čērčils pastāvīgi centās uzspiest kara bāzes izveidi Islandē saistībā ar stratēģiski svarīgo atrašanās vietu Atlantijas okeāna ziemeļos, taču islandieši nemitīgi atraidīja britu lūgumus. Kas pacietības mērs bija pilns, briti 1940.gada maijā vienkārši parādījās pie apvāršņa un okupēja Islandi.

Sveins Bjornsons aicināja islandiešus uzņemt jaunos karavīrus kā viesus. Islandieši tā vietā izlēma tos uzņemt kā klientus – nodarbinātības problēma pazuda vienas nakts laikā, jo briti sāka nodarbināt vietējos iedzīvotājus, lai nodrošinātu 25 000 britu karavīrus ar ēdienu un pajumti.

1941. gadā britu vietā Islandē ienāca 40 000 amerikāņu karavīru un Islandes aizsardzība tika nodota ASV, kuru pabarošana, lidostas un ceļu būve, kara bāzes izveide bija milzīgs pienesums vietējai ekonomikai. Reikjavīka zēla un plauka, jo visiem bija darba iespējas un pārticība.

Pēc trīs gadu veiksmīgas attīstības un nekādu ziņu no vācu okupētās Dānijas, islandieši 1944.gadā no 20. – 23.maijam referendumā ar 97% nobalsoja par pilnīgu neatkarību no Dānijas.

Par valsts neatkarības dienu tika izvēlēts 17.jūnijs – islandiešu neatkarības kustības līdera, zinātnieka, valsts vīra Jona Sigurdsona dzimšanas diena. Pēc referenduma Dānijas karalim Kristianam X nekas cits neatlika, kā atsūtīt oficiālu vēstuli un apsveikt islandiešus ar jaunās republikas dzimšanu.

Islandes republika oficiāli tika pasludināta svinīgā procesijā 1944.gada 17.jūnijā Tingvetlirā, – vietā, kur jau 930.gadā kopā sanāca vietvalži no visiem Islandes reģioniem un kur tika nodibināts vecākais parlaments pasaulē. Sveins Bjornsons tika ievēlēts par pirmo valsts prezidentu.

Konstitūcijā tika ieviestas pavisam nelielas izmaiņas: vārds “karalis” tika aizstāts ar vārdu “prezidents”.

Ministru prezidenta uzruna Austurvotlura laukumā 2024.gada 17.jūnijā – tradicionāls svētku dienas sākums, kas turpinās ar ziedu vainaga nolikšanu pie Jona Sigurdsona statujas iepretim Altingam. Foto: https://icelandmonitor.mbl.is/news/news/2024/06/17/we_are_proud_to_look_back_on_the_past/ 

Tradicionāls svētku pasākums ir Kalnu dievietes Fjatlkonanas (Fjallkonan) uzruna. Katru gadu tiek izvēlēta cita sieviete, kam ir tas gods būt par Kalnu lēdiju. Fjatlkonana simbolizē neatkarīgo un spēcīgo Islandes nācijas garu.

Vienmēr tērpusies tautas tērpā ar īpašu, balta plīvura galvas rotu un poētisku uzrunu tā ir gaidīta un apbrīnota. Katrai pašvaldībai tiek izvēlēta sava Kalnu lēdija, kas savā veidā svēta un sargā sava reģiona iedzīvotājus.

Fjatlkonanas tradīcija Islandē aizsākās 19.gs.beigās ar romantisma kustību Eiropā. Jāpiebilst, ka visi kalni Islandē tiek attiecināti uz sieviešu dzimti un raksturu, tāpēc Kalnu lēdijas izraudzīšanas tradīcijai ir dziļas saknes un īpaša nozīme arī mūsdienās. 

Fjatlkonana jeb Kalnu lēdija. Foto avots: https://www.visiticeland.com/article/17-june

Izmantotā literatūra:

• https://www.visiticeland.com/article/17-june
• Björnsson, Á. (1995). High days and holidays in Iceland.
• Evans, A. (2017). Iceland. Bradt Travel Guides.