Tuvojoties Keflavīkas lidostai, no iluminatora lodziņa raugoties, šķiet ka ierodamies uz citas planētas: kaila, skarba ainava, visapkārt pelēkbrūni lavas lauki, kuri dod iespēju Islandes vējam ieskrieties uz pilnu jaudu un aizpūst prom visu, kas nav labi nostiprināts, tai skaitā cepures, šalles un citu apģērba ekipējumu, izejot no lidostas svaigajā ziemeļzemes gaisā. Reikjanes pussala, kur atrodas lidosta, ir viena no vējainākajām Islandes vietām.

Keflavīkas starptautiskā lidosta atrodas aptuveni 50 km no Reikjavīkas. Abus galamērķus savieno lielā maģistrāle, kas nogādā visus ceļotājus uz galvaspilsētu.

Lai lielceļu padarītu interesantāku, var izmest nelielu loku gar okeāna piekrasti. Pagrieziens uz Vogaru un mēs jau nokļūstam teju citā, nepieradinātā pasaulē ar skatu vēsturē un mūsdienās vienlaicīgi.

Asfaltētais ceļš met skaistus līkumus pa Hvassahroin lavas laukiem, padarot braukšanu vieglu un patīkamu. Ainavā dominē gan pamestas viensētas, gan aktīvi apdzīvotas.

Oranžā Gerðistangaviti bāka ir piekrastes ainavas vertikālā dominante. Kājām grūti pieejama un paisuma laikā pilnībā nepieejama, tā tika uzcelta 1886. gadā un pārbūvēta 1927.gadā. Mūsdienās 6 m augstā bāka tiek darbināta ar saules paneļu palīdzību.

Vieta, kur bāka atrodas, tiek saukta par Atlagerðistanga. Vieta bākas celšanai izraudzīta, lai izgaismotu kuģu ceļus starp Keflavīku un iekšzemes ostām. Pa ceļam uz bāku nākas saskarties arī ar metāllūžņu kaudzi, kurā atrodami interesanti artefakti un milzu metāla bojas.

Okeāna krastā redzamas arī vairākas pamestas saimniecības. Viena no tādām ir Lielā Vatnsleisa, kura kādreiz bijusi paliela muiža, vietēja mēroga zivsaimniecības centrs un pirms reformācijas te bijusi arī ietekmīga katoļu baznīca. Mūsdienās Mazā Vatnsleisa ir transformējusies par vienu no valsts lielākajām cūku fermām un nodrošina produkciju kompānijai “Ali”.

Kaulvatjarnakirkja (Kálfatjarnakirkja) baznīcas saknes sniedzas jau tālajā 1200.gadā, taču mūsdienu balti sarkanais dievnams celts 1893.gadā pēc arhitekta un galdnieka Gudmundura Jakobsona projekta.

Savulaik tas bijis lielākais lauku dievnams Islandē. Visus koka iekšdarbus darinājis prasmīgais zemnieks Thorkels Jonsons (Þorkell Jónsson). Pie baznīcas atrodas arī kapsēta un plašs golfa laukums.

Ceļa malā atrodas arī vienkāršā, bet pievilcīgā ziemeļnieku stilā celtā Minna-Knarrarnes privātā koka baznīca. Tā krāsota melnā krāsā, pastiprinot tās senatnīgo auru un darvas smaržu. Ieskatoties pa logu, redzams tā dabiskā akmens altāris un greznā kancele. Ieeja baznīcā gan ir jāsaskaņo ar tās īpašniekiem.

Nelielajā ceļa posmā redzami daudzi akmens krāvumi senā ceļa iezīmēšanai miglas un sniegputeņa laikā, kā arī ceļmalā redzamas nelielas, nu jau padrupušas tādas kā hobitu betona mājiņas – senie ”piena krāģi” kā tos sauc Kurzemē.

Tajos nolika piena kannas, un piena savācējmašīna ielēja pienu savā cisternā no katras zemnieku saimniecības, lai tālāk to vestu pārstrādei. Laiki mainās, akmens būves paliek.

Lai jums vienmēr interesanti ceļa posmi!