Islandieši var lepoties ar savu autenstisko tradīciju senatnīgumu. Dzīvojot uz salas tālu ziemeļos, šīs kultūras tradīcijas ir saglabājušās ļoti spēcīgi, vien pieņemot šo to jauna no 21.gadsimta iezīmēm.

Viena no tādām tradīcijām ir Thorrablot (Þorrablót), kas ilgst veselu mēnesi, un mūsdienās to dēvē par Tradicionālo ēdienu festivālu. 2024.gadā tas sākās ar Bóndadagur jeb Vīriešu dienu 26. janvārī un noslēgsies ar Konugadur jeb Sieviešu dienu 25. februārī.

Islandieši, godājot savu sentēvu tradīcijas un viņu skarbos dzīves apstākļus, Thorrablot mēneša laikā rīko pamatīgas dzīres, nogaršojot seno islandiešu ēdienus, kurus ikdienā parasti neēd.

Tā kā dzīve uz salas bija skarba, saules ļoti maz un lauksaimniecības zemju vēl mazāk, tad nācās paļauties uz to, ko paši var izaudzēt un
ko okeāns var dāvāt. Tāpēc seno islandiešu maltītes bija balstītas uz gaļas un zivju ēšanu.

Tika izmantots viss, kas bija ēdams. Daži no ēdieniem mūsdienās mums var izraisīt riebumu to smakas vai izskata dēļ, piemēram, pūdētā haizivs (hákarl) vai vārīta aitas galva (svið).

Ēd arī asinsdesas, asins pudiņu, hangikjöt (uz āķa pakarināta,
kūpināta gaļa), taču absolūts favorīts ir auna sēklinieki jeb hrútspungar. Ja klāt pieēd rúgbrauð jeb tradicionālo rupjmaizi, tad visi ēdieni ir tīri labi baudāmi.

Bóndadagur iezīmē pirmo Þorri dienu – senā islandiešu kalendāra ceturtā no divpadsmit mēnešu dienu. Þorri vārds atvasināts no dieva Thora (Þór) vārda, savukārt, Þorrablót tulkojumā nozīmē “ziedojums Thoram” (blót – ziedojums).

Senāk, pagānu laikos islandieši svinēja Þorri dienu, taču ar kristietības ienākšanu, tradīcija lēnām izzuda. Mūsdienās vīriešu lutināšana izpaužas, dāvinot viņiem dāvanas un ziedus.

Þorrablót maltītes laikā senāk dalībnieki teica runas un dzeju, kas
godina dievu Thoru (Þórr). Þorrablót tradīcija kā festivāls atdzima 19. gs. otrajā pusē ar romantiskā nacionālisma atdzimšanu.

Pirmo reizi šo festivālu svinēja islandiešu studenti Kopenhāgenā 1873.g.
Islandiešu neatkarības kustības ietvaros to sāka svinēt arvien plašāk, īpaši kopš 1958. gada, kad Reikjavīkas restorāns “Naustið” sāka piedāvāt seno islandiešu tradicionālo ēdienu plates, nosaucot tās “Þorramatur”.

Mūsdienās tas ir plaši atzīts festivāls, kas pulcē kopā ne tikai pašus islandiešus, bet arī piesaista tūristu uzmanību.

8.marta atzīmēšana Islandē nav populāra, jo te sieviete tiek godāta saskaņā ar sennorvēģu-pirmo ieceļotāju tradīcijām. Konudagur ir “Sieviešu diena”, gandrīz kā 8.marts, taču šo dienu svin otrā ziemas mēneša Góa pirmajā dienā (2024. gadā – 25. februāris).

Tad dienas paliek garākas un ikdienā atgriežas vairāk prieka. Pirmo reizi
vārdu “Konudagur” minēja 18.gadsimtā, taču tradīcija sniedzas daudz senākā pagātnē.

Šī ir diena, kad sievietes tiek apbrīnotas un lutinātas, dāvinot viņām dāvanas, ziedus vai pagatavojot maltīti.

Lai lieliska Sieviešu diena visām sievietēm!

Izmantotā literatūra:
1. BJÖRNSSON, Árni. High days and holidays in Iceland, 1995.
https://www.icelandair.com/blog/thorrablot-midwinter-feast/