Grindavīka – spožums un posts – Islandes stāsti ģeogrāfes acīm

Grindavīka – vārds, kurš izskanējis teju visos pasaules ziņu medijos kopš 2023. gada 10. novembra, kad pilsēta vēlā vakarā tika evakuēta, jo zem tās izveidojās magmas ķermenis, angliski dēvēts par tuneli, daiku, un pastāvēja draudi vulkāna izvirdumam tuvāko stundu laikā.

Islandieši ir vienmēr spējuši pielāgoties dabas procesiem un to izraisītām katastrofām, taču Grindavīkas gadījumā ir daudz neskaidrības un daudz risināmu jautājumu. Viss, kas saistās ar Grindavīku, ir bezprecedenta.

Vēsture

Grindavīka ir maza pilsēta ar 3669 iedzīvotājiem (2023.g.) Islandes DR daļā, Reikjanes pussalā. Grindavīkieši savu pilsētu dēvē par ciemu. Pilsētas mājas lapā rakstīts, ka “šis ir uz ģimenēm orientēts ciems ar vienu no valsts spēcīgākajiem zvejniecības nozares apgabaliem, kurā atrodas veiksmīgi izveidotas pārstrādes rūpnīcas un liela zvejas kuģu flote”.

Pilsēta vienmēr smaržo pēc svaigām zivīm un te atrodas reti laba ostas vieta. Grindavīkieši sevi mēdz dēvēt par “grindavikingiem” (Grindvíkingar) un lepojas ar savu seno pagātni un dziļi zvejniecībā balstītām saknēm.

Ne velti pilsētas vārds tulkojumā no islandiešu valodas ir “doku līcis” vai “laidara vārtu līcis”. Vārds „vík“ nozīmē „līcis“, no kā arī cēlies vārds „vikingi“.

Taču vēsturiski pirmie iedzīvotāji Grindavīkā apmetās 934. gadā, aptuveni 60 gadus pēc pirmo oficiāli zināmo iedzīvotāju apmešanās Islandē. Vieta tika veiksmīgi izvēlēta zvejniecībai izcili piemērotās ostas dēļ, kura atrodas dziļā līcī un ir pasargāta no vējiem.

Pirmie divi vikingi, kuri apmetās Reikjanes pussalas reģionā, minēti Islandes apdzīvošanas vēstures grāmatā “Landnáma”, bija Molda Gnūpurs Hrolfsons (Molda-Gnúpur Hrólfsson) un Thorirs Hoistmirkurs Vīgbjodsons (Þórir Haustmyrkur Vígbjóðsson).

Tieši Molda Gnūpurs tiek uzskatīts par pirmo Grindavīkas apmetnes veidotāju. Pirmās ēkas gan tika būvētas nevis mūsdienu pilsētas teritorijā, bet gan uz rietumiem no Grindavīkas – Jaurngerdarstadarvervi (Járngerðarstaðarhverfi) ciemā, un uz austrumiem – Hopsnes pussalā, kura veidojusies vulkāna izvirdumā pirms 2400 gadiem.

Hopsnes bāka. Foto avots: no personīgā arhīva.

Grindavīka tika veidota uz seniem lavas izlijumiem. Lavas lauks, kas iekļauj Grindavīku un redzams pilsētas ielās, tiek saukts par “Illahraun” jeb “ļauno lavu”. Nav īsti zināms, kāpēc dots šāds nosaukums, taču ticam, vai neticam, bet vārdam ir spēks.

Jāņem vērā, ka laikā no 1210. – 1240.gadam Reikjanes pussalā notika vairāki vulkāna izvirdumi, kas tiek saukti par “Reikjanes liesmām”. Tad bija vērojami gan virszemes, gan arī zemūdens izvirdumi.

Viens no lavas izlijumiem uz rietumiem no Grindavīkas tiek saukts par Eldvorpas lavu. Tās izvirduma krāteru rinda stiepās 8 km garumā no Svarsengi līdz pat dienvidu krastam pie Stadabergas (Staðarberg), kur lava ieplūda okeānā. Šajā laikā Grindavīka palika neskarta un tās kopiena turpināja zelt un plaukt.

Kā vērtīga zvejniecības osta Grindavīka viduslaikos bija iekārojama un labu dzīvi nodrošinoša dzīvesvieta. 13.gadsimtā visas zvejniecības tiesības nopirka Skalholtas bīskaps, kurš ievāca desmito tiesu un īres maksu par salītās mencas krājumiem. Skalholta tiek dēvēta par Islandes “Vatikānu” un līdz Reformācijai bija valsts centrs.

Jāņem vērā, ka visā Islandes dienvidu piekrastē no Hopnas (Höfn) līdz Thorlaskohpnai (Þorlákshöfn) nav citas ostas, jo dienvidu krasta čaganie ieži, nemitīgi ledāju kušanas ūdeņu plūdi rada ostu izveidei nepiemērotus apstākļus. Tāpēc Grindavīka bija paša Dieva dota mājvieta, kur izveidot plaukstošu ostas pilsētu.

1532.gads iezīmējas ar angļu un hanziešu zvejniecības kompāniju nesaskaņām, sāncensību un cīņu par Grindavīku. Hanzas savienības kuģi plaši zvejoja Islandes krastos, tāpat kā to darīja angļi kopš 1412.gada. Arī hanzieši centās te nodibināt monopolu zvejniecībai.

Eskalācija starp sāncenšiem pilsētas ielās kulminējās ar vāciešu iebrukumu angļa Džona Platā (John the Broad) kuģī, nogalinot vairākus cilvēkus, arī pašu Džonu. Pēc tam angļi tika izraidīti no Islandes. Šis bija pirmais “mencu karš” par Islandi un par zvejniecības kontroles sagrābšanu Islandē, bet ne pašu islandiešu izraisīts. Galvenie notikumi risinājās Grindavīkas ielās un piekrastē.

1627. gadā Grindavīkas krastiem atkal uzglūnēja briesmas. Šoreiz Alžīrijas pirātu izskatā. Tie vairāk siroja Vestmanu salās, kur sagūstīja vietējos islandiešus un aizveda tos verdzībā, taču savā jūras sirojumā pa ceļam piestāja arī Grindavīkā.

Turpmākajos gadsimtos pilsēta auga un pilnveidoja savas zvejas metodes mencu nozvejā, ieviešot novitātes, kuras vēlāk pārņēma citās Atlantijas okeāna daļās.

Grindavīka 1954.gadā (pa kreisi) un 2023.gadā (pa labi). Avots: map.is/grindavik

19.gs.beigās ciemā dzīvoja apmēram 360 iedzīvotāju. 1897.gadā Einars Einarsons nodibināja savu veikalu Grindavīkā un aizsākās vietas izaugsme straujiem tempiem. Došanās zvejā bija ļoti bīstams darbs un daudzi zvejnieki mājās nepārnāca.

Grindavīkas krastos gājuši bojā ļoti daudz zvejnieku un apkaime ir sava veidu kuģu vraku kapsēta. Tikai ap 1939.gadu uzlabojās piekļuve sauszemei, osta tika modernizēta un samazinājās arī bojāgājušo skaits. 1974.gadā tika nodibināta Grindavīkas pašvaldība.

Pilsētā atradās arī “Sālīto zivju muzejs”, kurā varēja iepazīties ar zvejniecības vēsturi šajā apkaimē no 1770. – 1965.gadam un izprast sālīto zivju nozīmi Islandes ekonomikā.

Grindavīkā ik gadu jūnija pirmajā nedēļas nogalē notika Zvejnieku svētki, kuri tiek dēvēti par “Sjóarinn Síkáti”. Vai tie tiks svinēti nākotnē, neviens nezina.

Kafejnīca “Bryggjan Grindavík”

Ēka celta 1980. gados, kad divi brāļi Kristins un Adalgeirs Johanseni meklēja ēku, kur varētu ražot zvejas tīklus. Tīklotava turpināja pastāvēt, taču laiki mainījās.

2009. gadā daļu no ēkas brāļi pārveidoja par mazu kafejnīciņu, kuru nosauca par “Bryggjan”(tulkojumā – piestātne). Kopš tā laika šī vieta iemājojusi pilsētiņas iedzīvotāju un ceļotāju sirdīs un prātos.

2018. gadā saimniekošanu pārņēma citi īpašnieki, un gadu vēlāk tika atvērts arī Grindavīkas zvejas tīklu veikals (Bryggjan Grindavik Netagerðin) ar plašu ēdamzāli kafejnīcas augšstāvā, kur piedāvāja islandiešu tradicionālos ēdienus, t.sk.lobsteru zupu.

Šī kafejnīca savā ziņā bija pilsētas sirds, kurā vienmēr rosījās izsalkuši tūristi un uzsist “klaču” te mīlēja arī vietējie iedzīvotāji.

Foto: no personīgā arhīva. Kafejnīcas telpās uzņemta arī islandiešu – spāņu kopdarbā radītā filma “Lobsteru zupa” (2020.g.). Tās galvenais sižets notiek kafejnīcā, jūras rūdītiem zvejniekiem risinot pasaules problēmas un atrodot sava veida risinājumus.

2023.gada nogale

2023. gada oktobrī, kad sākās spēcīga zemestrīču aktivitāte, magmas plūsma zemes dzīlēs Grindavīkas apkaimē pastiprinājās. Zemestrīces notika 5–6 km dziļumā, kur notika visa magmas plūsmas aktivitāte. Magmai iespiežoties virszemes slāņos, izveidojās jauns horizontāls magmas slānis, gluži kā palodze.

Lai tas notiktu, magmai ir jāatrod iežu slāņu vājākās vietas vai plaisas, kur iespiesties. Šis slānis spieda uz augšu virs tās esošos iežu slāņus, tos salaužot un radot spriegumu, kas izlādējas zemestrīču veidā.

Procesiem turpinoties, 10. novembrī tektonisko plātņu kustības rezultātā tieši zem Grindavīkas izveidojās ap 15 km gara magmas daika – iežu vai magmas slānis, bieži vertikāls, kas iespiedies vecākos iežos, tos salaužot un aizpildot tajos esošās plaisas. Vulkāna izvirduma draudi bija teju pirkstiem sataustāmi, tāpēc pilsētu vēlā vakara stundā evakuēja.

Kad zeme dzīles mazliet nomierinājās, cilvēki varēja doties uz savām mājām, lai paņemtu nepieciešamākās mantas.

Tiesa, viņiem bija jāstāv milzīgās rindās savos auto, kamēr tika dota atļauja iebraukt pilsētā. Un tad tikai 5-7 minūtes laika, lai aši paķertu nepieciešamāko. Kad pēc vairākām dienām zemes dzīļu aktivitāte pierima, cilvēkiem tika dots vairāk laika, lai savāktu mantas.

Attēlā redzama Grindavīkas ielas aina, kur radušās jaunas plaisas, tukšumi un karstā ūdens cauruļu postījumi pēc novembra vidū notikušajām zemestrīcēm. Foto avots: Eggert Jóhannesson https://icelandmonitor.mbl.is/news/news/2023/11/13/a_lot_of_damage_in_grindavik/

Ilgi gaidītā spriedzes izlāde notika 18.decembra vakarā ap pl.22:17, kad sākās Sundhņūkagīgara (Sundhnúkagígar) izvirdums uz ziemeļiem no Grindavīkas starp Sīlingafetla (Sýlingarfell) un Hagafetla (Hagafell) kalniem. Sundhņūkagīgara vārds sevī ietilpina 3 vārdus islandiešu valodā : “sund” (šaura taka, celiņš, aleja, arī – peldēt), “hnúkur“ (kalnu virsotne, smaile), “gígar” (vulkāna krāteru rindas).

Jaudīga izlāde, kas norima 21. decembrī. Grindavikingiem bija iespēja nosvinēt Ziemassvētkus savās mājās.

27. decembrī uz brīdi aprimušais plaisu vulkāns Sundhņūkagīgars atkal sāka iedarbināt savu pazemes magmas plūsmu un bija novērojama zemes virsmas celšanās pie Svarsengi ģeotermālās stacijas, kā tas bija aptuveni 6 – 7 dienas pirms 18. decembra izvirduma.

Tas liecināja, ka prognoze jaunam izvirdumam bija tuvāko nedēļu laikā. Zināms daudzums neskaidrības joprojām virmoja, jo izvirdums varēja arī nenotikt un noslēgties tikai ar magmas plūsmas aktivitāti pazemes plaisu sistēmās, kā tas noticis t.s.”Reikjanes liesmu” laikā pirms 800 gadiem, kad ne visa magmas plūsma pazemes plaisu sistēmās rezultējās ar izvirdumu.

Attēla apakšējā kreisā pusē var redzēt Sundhņūkagīgara vulkāna plaisu, kas izveidojusies pirms 2400 gadiem un kurā redzami nelieli krāteri un sacietējusi lava. Foto avots: https://www.mbl.is/frettir/innlent/2023/12/27/eins_og_nokkrum_dogum_fyrir_gos/

Tagadne – 2024. gada janvāris

14. janvāra vulkāna izvirdumu var nosaukt par Grindavīkas Ragnaroku (skandināvu mitoloģijā dievu un milžu jeb jotunu cīņa, kurā uguns aprij pasauli). Pl.7:55 no rīta uz ziemeļiem no pilsētas atvērās sena plaisa zemes virsmā un sākās vulkāna izvirdums. Pēcpusdienā atvērās vēl viena plaisa, nepilnus 100 m no dzīvojamām ēkām.

Lavas izlijums aprija 3 ēkas, taču liela daļa lavas plūsmas tika veiksmīgi novirzīta no pilsētas, pateicoties mākslīgi uzbūvētajai, vēl līdz galam nepabeigtajai aizsargsienai. Par 14.janvāra notikumiem vairāk esmu rakstījusi iepriekš.

Grindavīka no putna lidojuma 2024.gadā pēc 14.janvāra vulkāna izvirduma. Foto avots: Thrainn Kolbeinsson https://www.visitreykjanes.is/en/volcano-eruption/eruption-news/eruption-by-hagafell

Viss, kas saistās ar Grindavīku 2024. gada sākumā, ir bezprecedenta. Islandiešiem nav bijis šāda veida precedenti. Īpaši sarežģīti tas ir tāpēc, ka vesela mazpilsēta ir uzbūvēta uz plaisu sistēmām, kur nedroši dzīvot. Apdrošināšanas prēmija pienākas tikai to 3 māju īpašniekiem, kuriem mājas nodega lavas plūsmas rezultātā.

Pārējiem nekas nepienākas. Islandē nav tāda likuma, kā rīkoties šādā gadījumā, kad ēkas stāv sveikas un veselas, bet uz nedrošas, dziļām plaisām noklātas zemes virsmas, un vieta pati par sevi nav droša dzīvošanai.

Pilsētas zemes virsmas izmaiņas vēl tikai kartē un tas prasīs aptuveni mēnesi, līdz februāra beigām, kad kartēšanas darbi varētu tikt pabeigti. Islandes valdība lauza galvu, lai pieņemtu racionālu lēmumu un mājas zaudējušiem iedzīvotājiem tiktu nodrošināta dzīvesvieta un nākotne.

Attēlā redzama viena no plaisām, kurā 10. janvārī iekrita un pazuda strādnieks, kas blīvēja augsni.

Tieši šis notikums pavēra šausminošu ainu uz zemzemes tuneļu un tukšuma kabatu pasauli zem Grindavīkas. Pēc šī nelaimes gadījuma visiem pilsētas atjaunošanas darbiniekiem, kas strādā ar zemes plaisu aizpildīšanu, bija jāvalkā drošības sistēma ar virves sasaiti un pie apģērba piespraustajiem radiotelefoniem jābūt vienmēr darba kārtībā.

Attēla avots no “Björgunarsveitin Þorbjörn”- Grindavīkas glābšanas un meklēšanas biedrības facebook mājas lapas: https://www.facebook.com/bjorgunarsveitinthorbjorn/

2024. gada janvāra nogalē, pāris nedēļu pēc 14. janvāra izvirduma grindavikingi jau sāka aprast ar esošo situāciju, ka nākotnes plāni būs jāmaina un nekas nebūs tā, kā agrāk. Kamēr valdība lauza galvas, vairāki iedzīvotāji sākuši meklēt darbu citur.

Vislabāk tagadējo situāciju raksturo vārds NESKAIDRĪBA. Neskaidrība par to, kas notiks ar īpašumiem, darba iespējām, vai un kad būs iespēja atgriezties tur dzīvot. Ģeofiziķis Pauls Einarsons (Páll Einarsson) to visu papildina no zinātnes skatpunkta: “Lai gan daudzas lietas ir zināmas par vulkānisko sistēmu uzvedību, daudzas lietas joprojām ir apslēptas.”

Liela daļa Grindavīkas iedzīvotāju nodeva māju atslēgas 17. janvārī, lai speciālisti varētu atjaunot apkuri. Kopš 15. janvāra ārā bija – 8 C grādi, tāpēc māju nodrošinājums ar apkuri bija prioritāte.

21. janvārī kompānijas “Landsneti”darba grupas strādāja visu dienu, lai Grindavikā pār jauno, vēl kūpošo lavu novilktu elektro-gaisvadu līniju, jo naktī uz 21. janvāri Grindavikā pazuda elektrība.

Abās pusēs dziestošajai, melnajai lavai tika uzbūvēti elektrības stabi un tie aprīkoti, lai varētu nostiprināt elektrības vadus. Ar helikoptera palīdzību tika pārvilkts kabelis, visu darbu organizējot no zemes.

22. janvārī, apkopojot pieejamos datus, zinātnisko rakstu žurnālā „Bulletin of Volcanology“ un interneta vietnē Springer tika publicēta zemes virsmu deformāciju karte laika periodā no 2019. – 2021. gadam, kurā par pārsteigumu visiem atklājās vairāk plaisu zemes virsmā zem Grindavīkas, nekā iepriekš domāts.

Jāņem vērā, ka jaunas plaisas izveidojās gan 2023. g., gan 2024. gada janvārī, kas uz 2024. gada janvāra nogali tikai tiek kartētas.

Kartē redzamās sarkanās līnijas ir uz veco plaisu sistēmām jaunizveidots plaisu tīklojums 2021.gadā, kas ir ļoti blīvs tieši Grindavīkas apkaimē. Pirms tam bija zināmas tikai divas plaisas, kas stiepās caur pilsētu, un būvējot jaundzīvojamās ēkas, cilvēki tās jau bija daļēji aizbēruši. Kartes avots: https://link.springer.com/article/10.1007/s00445-023-01699-0

25.janvārī bija plāns atļaut iedzīvotājiem iegriezties pēc mantām nākamajā dienā, taču tas tika atcelts, jo pilsētā tika atklātas arvien jaunas plaisas un situācija joprojām bija pārāk nedroša. 27. un 28.janvārī pilsētā tika atļauts iegriezties tikai iedzīvotājiem no Víkurbraut ielas, kur situācija bija visdrošākā.

Neviens nedrīkst iegriezties pilsētā, izņemot līgumdarbiniekus, kuri gādā par siltuma piegādi ēkām, un eksperti, kuri kartē pilsētas plaisu sistēmu un dzīles. Ik dienas pilsētā strādā ap 60 – 100 darbinieku, nodrošinot elektrības un karstā ūdens (apkure) padevi pilsētai. 28.janvārī pilsētā vēl nebija aukstā ūdens, un darbinieki strādā, lai to atjaunotu.

Pilsētas austrumu daļa ir daudz apdraudētāka nekā rietumu, jo tur atrodas jaunizveidots grābens, – pazemināts Zemes garozas iežu slānis starp divām paralēlām lūzuma plaisām. Tas grimst un plaisās ieplūst jūras ūdens.

Grābena shematisks attēlojums. Attēla avots: https://airandspace.si.edu/multimedia-gallery/3922hjpg

Jaunizveidotais grābens iestiepjas dienvidos zem jūras ūdens. Protams, zem pilsētas bija arī senākas lūzuma vietas un plaisas, kuras zemestrīču rezultātā paplašinājās vai sašaurinājās. Problēma ir tā, ka pilsētas austrumu daļa grimst.

17. janvārī Islandes Meteoroloģijas dienests paziņoja, ka austrumu daļas zemes virsma iegrimusi par 1,4 metriem. Grābena izveidošanās pieļauj, ka var notikt jauni plaisveida lavas izlijumi vulkāna darbības rezultātā, un tie var notikt arī pilsētas teritorijā.

Zilā krāsā jaunizveidotais grābens Grindavīkas austrumu daļā. Dzeltenā krāsā – 10.novembrī izveidojies grābens zemestrīču rezultātā. Starp abiem grābeniem attēlā redzamā nelielā brūnganā strīpa ir horsts – Zemes garozas iežu slānis, kas ir novietots augstāk, un atrodas starp diviem grābeniem. Avots: https://nyr.ruv.is/frettir/innlent/2024-01-17-maelingar-syna-ad-roast-hefur-i-grindavik-402621

Zemes virsmas deformācijas joprojām vērojamas zem Svarsengi, kas nozīmē, ka magmas ķermenis pildās ar magmu vidēji 8 mm dienā.

Tā kā Grindavīkā parādās jaunas plaisas un vulkāna izvirduma turpinājums ir tepat pie durvju sliekšņa, tad policija cenšas izmantot “laika logu” un nodrošināt iedzīvotāju iegriešanos pēc mantām tajās pilsētas daļās, kur ir salīdzinoši droši. Nākamais izvirdums var nopostīt to, kas ir vēl saglābjams.

Grindavīkas nākotne

Pilsētiņa, visticamāk, nebūs apdzīvojama tuvāko gadu laikā, iespējams, – vairs nekad. Tas nozīmē, ka vesela pilsēta varētu tikt pamesta, ikdienas dzīve tajā nenotiks. Plaisās var iekrist gan bērni, gan pieaugušie un ne gailis pakaļ nedziedās.

Pilsēta varētu tikt pārveidota par muzeju, par zinātnes centru, par tūristu piesaistes objektu, taču līdz tam vēl tāls ceļs ejams. Pēc zinātnieku aplēsēm pilsēta varētu palikt neapdzīvota divus vai pat desmit gadus.

Tā kā Zilā Lagūna (Blue Lagoon) atrodas vien ~ 5 km attālumā, tad Grindavīkā dzīvo liela daļa tās darbinieku.

Zilās Lagūnas darbība ir 2024.gada janvāra beigās ir apgrūtināta un vienlaikus riskanta, jo vulkāna izvirdums var notikt visai strauji, bez iepriekšēja brīdinājuma.

Kad situācija ir stabila, zilo silīcijūdeņu baseini tiek atvērti apmeklētājiem, bet, ja pastāv draudi prognozējamam izvirdumam, – tie tiek slēgti. Tāds darbības modelis pastāv kopš 2023.gada 10.novembra un, visticamāk, turpināsies arī 2024.gadā.

Kas notiks ar lielajiem uzņēmumiem, muzejiem, sporta halli un citām sabiedriskajām ēkām, vēl ir miglā tīts. Nākotne ir pārāk neskaidra, taču grindavikingi vienmēr bijuši saliedēta sabiedrība un viņu stiprais gars noteikti uzvarēs, arī tad, ja visu reiz nāksies celt no jauna.

❗Informāciju ir aizliegts izmantot un kopēt bez saskaņošanas ar bloga autori.

Literatūras avoti: