Palēnām Ledus zemē gaisma uzvar tumsu, Ziemassvētku laiks ir izskanējis un dzīve turpina savu ritējumu. Šis stāsts būs par Islandes kapu kultūru ziemā.

Veļu laiks Latvijā ir no Miķeļiem līdz Adventei, kamēr Islandē tas savā veidā notiek visu tumšo ziemas posmu, kad saules gaisma ir tikai aptuveni 4 stundas dienā un no oktobra līdz decembrim katra diena kļūst īsāka par 6 minūtēm. Lai tumsu mazinātu, tiek izmantoti dažādi gaismas dekori, un, ne tikai mājās, iekštelpās, bet arī kapos.

Islandieši savus senčus piemin, izgaismojot kapu kopiņas ar neona gaismām krustu formā. Kad vēl nebija elektrības, tika izmantotas sveces. Taču sveces Islandes skarbajos vējos, lietos, sniegos ir pavisam neparocīgs gaismas avots, kas bija dārgs un ātri apdzisa.

Tāpēc ar elektrības laikmeta sākumu, aizsākās arī kapsētu izgaismošana
ar spīdošiem krustiem, kas tiek iesprausti zemē pie kapu pieminekļiem un kuriem caur vadu mudžekli tiek pievadīta elektrība. Protams, ka šis ir maksas pakalpojums un katram, kurš vēlas savu senču apbedījuma vietas izgaismošanu, lai aizgājēji varētu gaiši pavadīt Ziemassvētku laiku, ir jāpiesaka šis pakalpojums un attiecīgi jāveic samaksa.

Islandiešu sabiedrība ir ļoti spēcīgi uz ģimeni orientēta sabiedrība un ģimeniskās saites, tradīcijas ir svēta lieta, tāpēc Ziemassvētki ir burtiski ar pirkstiem sataustāms maģisks laiks, kad ģimenes locekļi sanāk atkal visi kopā un gaisā virmo ģimeniskā noskaņa.

Gaismā izrotātas kapa vietas un aizgājušo tuvinieku godināšana ir būtiska Ziemassvētku tradīcija, kas papildina ģimeniskās noskaņas un stiprina saites. 24. decembrī vai Vecgada vakarā ģimenes parasti sapulcējas kapsētās, lai pieminētu sev mīļos un tuvos.

Tiek iedegtas līdzpaņemtās sveces vai Ziemassvētku lampiņu
virtenes, tā simboliski pieminot un godinot tuviniekus. Kapsētas un apbedījumu vietas Islandē saskaņā ar likumu ir svētas, un tiek aizsargātas 75 gadus ilgu laika periodu. Šo laika posmu var pagarināt, ja tuvinieki vēlas.

Kapsētas tuvumā nedrīkst būvēt ēkas, ja tās rada troksni vai kņadu. Lielākā daļa kapa vietu apzīmēti ar krustu vai kapakmeni, taču kopiņu nav, – ir tikai zāliens, lai šo teritoriju ērti varētu apkopt vasaras laikā.

Turklāt, islandiešu kapsētās var iebraukt ar auto un pavisam legāli, – speciāli asfaltēti automašīnām paredzēti ceļi sadala lielākās kapsētas
kvartālos, lai bēru gadījumā pa tiem nogādātu aizgājēju uz kapa vietu. Retumis ir sastopamas senas privātās kapsētas pie lauku saimniecībām, un, ja tās ir aktīvas un tiek koptas, tad tur drīkst apbedīt tikai ģimenes locekļus. Jaunu privāto kapsētu veidošana ir aizliegta.

Islandē ir arī viena krematorija. Likums pieļauj pelnu izkaisīšanu pār tuksnesīgo Islandes vidienes zemi un okeānā, un tam ir nepieciešama īpaša Iekšlietu ministrijas atļauja.

Literatūras avoti:
1. https://island.is/en/funeral-and-burial-place