14. janvāris Islandē ieies vēsturē kā viena no traģiskākajām 21.gs.vulkāna izvirduma dienām. Neviens neparedzēja šādu scenāriju. Liela daļa islandiešu šo dienu pavadīja, sēžot pie TV ekrāniem un bezpalīdzīgi vērojot notikumu attīstību.

Grindavīkas iedzīvotājiem šī bija dramatiska diena, skatoties ekrānos, kā sadeg viņu dzīvojamās mājās. Īsta apokalipse. Kopš Heimaejas izvirduma Vestmanu salās 1973. gada 23. janvārī šī ir otrā reize 100 gadu laikā, kad lavas mēles aprij dzīvojamās mājas, tām burtiski izkūpot gaisā.

Toreiz nebija interneta, kamēr mūsdienās esam liecinieki dabas katastrofai mūsu acu priekšā. Naktī uz 14.janvāri tika evakuēta Grindavīka, kurā 19 mājās uzturējās iedzīvotāji, jo situācija zemes dzīlēs kļuva pārāk nedroša, taču neviens negaidīja, ka jau no rīta pilsētas ziemeļu daļai tuvosies karstas lavas straumes, un, ka ap 50 m no dzīvojamām mājām atvērsies vēl viena plaisa.

Naktī notikušo zemestrīču rezultātā Thorbjerna (Þorbjörn) kalns pavirzījās 20 cm uz rietumiem, kā to liecināja satelīta veiktie zemes
virsmas mērījumi. Vulkāna izvirdums uz ziemeļiem no Grindavīkas sākās pl.7:57 14.janvāra rītā ar 1 km garu plaisu. Ļoti ātri attīstījās notikumu gaita, kādu neviens neparedzēja.

Lava izlauzās iekšpus uzbūvētās aizsargsienas, pēcpusdienā tā jau vietām plūda pāri mākslīgajam uzbērumam. Grindavīkā pazuda elektrība un pilsēta palika tumsā. Ap pl.12.00 atvērās mazāka plaisa pāris simtu metru no dzīvojamām mājām.

Vispirms tika novērota gāzu grīste, kas dažu minūšu laikā atvērās kā plaisa lavas plūsmai un turpināja izplesties. No šīs plaisas lavas straumes sāka aprīt ēku pēc ēkas. Lavas straumes pēcpusdienā aprija ne tikai daļu ceļa, bet arī daļu milzīgās caurules, kas piegādāja karsto ūdeni pilsētai.

Ekskavatori vēl bīdīja pēdējos zemes vālus, lai aiztaisītu aizsargsienas posmu, kas bija atstāta vaļā uz asfalta ceļa, lai mašīnas varētu pa to pārvietoties.

Steigā tas tika aizbērts burtiski dažas minūtes pirms lava mēles sasniedza šo vietu. Pēc pl.15.00 liesmās bija divas ēkas, dažas stundas vēlāk jau trīs, kamēr 10. novembrī pamestā siltumnīcas ēka starp divām lavas plūsmām, pasargāta no mākslīgi uzstumtās aizsargsienas brīnumainā kārtā palika neskarta.

Īsts “uguns sprediķis”. Te jāpiemin 1783. gadā notikušā drāma – vulkāna krāteru Laki izvirdums, kas atstāja postošas sekas Islandē, nogalinot 25 % iedzīvotāju, un daudzreiz vairāk mājlopu. Šis notikums atstāja paliekošas sekas Eiropas klimatiskajos un politiskajos notikumos
turpmākos piecus gadus.

To es pieminu saistībā ar Jona Steingrimssona slaveno “Uguns sprediķi”, pēc kura jaudīgas nolasīšanas Kirkjubaejarkloisturas baznīcā lavas
plūsmas brīnumainā kārtā apstājās. Grindavīkas iedzīvotāji šo dienu pavadīja līdzīgā gaisotnē, meklējot lūgšanu vārdus un bezpalīdzīgi vērojot notiekošo, un saprotot, ka viņu mājas tiek zaudētas.

Reikjanes pussalā, kur atrodas Grindavīka, vulkāniskā aktivitāte netika novērota kopš 13.gs.sākuma, kad tur tolaik 40 gadu laikā plosījās lielāki un mazāki izvirdumi, t.s.”Reikjanes liesmas”.

Jauns ģeoloģiskais vēstures posms ar pirmo izvirdumu šeit
aizsākās 2020.gada vasarā un joprojām turpinās ar piekto izvirdumu 2024. gada 14. janvārī.

Vienas nedēļas ietvaros daudz notikumu: 10. janvārī pazuda vīrietis, kas blīvēja augsni zemes plaisā Grindavīkas centrā. Pēc triju dienu meklēšanas ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, meklēšana tika pārtraukta. Šis aprītais upuris aizsāka sēriju ar notikumiem: cilvēku evakuāciju un vulkāna izvirdumu.

Cilvēks netika atrasts, taču Zemes dievam ar to nebija gana, un 14.janvārī uguns mēles sāka aprīt arī ēku pēc ēkas. Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira šo dienu nodēvēja par Islandes “melno dienu”, vien piebilstot, ka saule arī reiz spīdēs.

Islandieši gadu simtiem ilgi dzīvojuši ar dabas spēku neparedzamību sev līdzās. Dabas katastrofas un spēcīgie vēji veidojuši islandiešu domāšanas un dzīves veidu. Mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā joprojām nav iespējams pilnībā paredzēt dabas katastrofu norisi un attīstības gaitu, tāpēc neparedzamībai joprojām ir būtiska loma ikdienas norisēs.

Ir skaidrs, ka Grundavīka vairs nekad nebūs tāda kā agrāk, un tajā vairs tuvākajā nākotnē cilvēki nedzīvos. Tas ir pārāk bīstami. Satelītdati 14.janvāra vakarā liecina, ka magmas plūsma ir palielinājusies daikā jeb
zemes dzīļu dzīslā, pa kuru plūsma magma, kas baro šo izvirdumu. Tas nozīmē, ka tuvāko stundu vai dienu laikā var atvērties jaunas vulkāna izvirduma plaisas.

Neparedzamība. Uguns dievs, kas snaudis vairāk kā 800 gadus, nu atmodies pa īstam. Sekojam līdzi!