Pasaulē, kura strauji kļūst homogēna globalizācijas ietekmē, islandieši sevi dēvē par mazliet dīvainiem, no pasaules atšķirīgiem saliniekiem (tādi, kas dzīvo uz salas) ar spēcīgi izteiktu nacionālo piederību un īpatnējām tradīcijām, lai arī skaitliski iedzīvotāju skaita ziņā tā no 42 Eiropas valstīm ir 38 vietā (Latvija – 33. vietā), Andorai, Lihtenšteinai, Monako un Sanmarīno sekojot kā valstīm ar vismazāko iedzīvotāju skaitu .
2023. gada nogalē oficiālais Islandes iedzīvotāju skaits sasniedza 387 758 iedzīvotājus un gandrīz 88 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Islande ir retā Eiropas valsts, kurā iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug.
Tas notiek pamatā divu iemeslu dēļ: islandiešiem mēdz būt lielas ģimenes ar kuplu bērnu skaitu un uz imigrācijas rēķina.
Islandiešu nācija veidojusies uz seno norvēģu vikingu un īriešu gēlu saknēm. Gēlieši un skoti tika sagūstīti kā kalpi savos sirojumos Britu salās pa ceļam uz vai no Eiropas, līdz ar to veidojusies unikāla gēnu kombinācija, kas gadu simtiem ilgi dzīvojusi izolēta Islandes salā.
Vikingu laikā tika slēgtas arī laulības ar īru meitenēm, tāpēc mūsdienās daudziem islandiešiem ir ruda matu krāsa un viņos jūtams lepnums par saviem īru vai skotu senčiem.
Akranes pilsētā ik gadu jūlijā notiek Īru dienu festivāls, kura laikā tiek izraudzīts zēns vai meitene kā “gada skaistāko rudo matu īpašnieks/-ce”.
Attēla avots šeit.
Islandiešu pāriem raksturīgi dzīvot un audzināt bērnus kopā, taču bez precēšanās. Ņemot vērā šo īpatnību, oficiālais laulību skaits ir salīdzinoši neliels: 2020.gadā tika noslēgtas 1831 laulības, kamēr Latvijā 10 702 laulības. Šeit gan jāņem vērā iedzīvotāju skaita atšķirības abās valstīs. Vislielākais šķirto ģimeņu skaits Islandē bijis 2019.g. – 719 gadījumu gadā; 2020.g.- 688.
2023.gadā Islandē dzīvoja 71 424 imigranti no dažādām pasaules valstīm, kas sastāda 18,4 % no visas populācijas. No tiem 39 485 vīrieši un 31 919 sievietes, un 20 personas – bez noteikta dzimuma.
Salīdzinājumam, 2020.gada sākumā Islandē dzīvoja 55 354 imigranti, kas sastādīja 15.2 %, bet 2019. gadā imigrantu kopskaits bija 50 271 jeb 14% no populācijas.
Kopš 2012. gada, kad imigrantu kopskaits sastādīja tikai 8% no populācijas, tas ir pieaudzis desmit reizes 11 gadu laikā.
Cilvēki, kas dzimuši Polijā, veido lielāko imigrantu daļu jeb 37 %, kam seko lietuvieši -7,3 % un rumāņi – 5,1 %. Oficiāli Islandē dzīvojoši latvieši uz 2024.gada janvāri ir 2708 jeb 3,8 % no imigrantu kopskaita.
2019. gadā 437 personas saņēma Islandes pilsonību, salīdzinot ar 569 cilvēkiem 2018. gadā. Savukārt 468 personas saņēma starptautisko aizsardzību 2019.gadā un tas ir rekordliels skaits cilvēku (jebkad Islandes vēsturē). 155 no tiem nāk no Venecuēlas, savukārt, 71 persona nāk no Sīrijas.
2022.gadā Islandes pilsonību ieguva 12 latvieši (2023.gada statistikas dati vēl nav apkopoti), 16 latvieši attiecīgi 2013., 2015., 2017. un 2018.gadā, bet visvairāk, – 21 latvietis ieguva Islandes pilsonību 2016.gadā.
No 2019. – 2020.gada janvārim otrās paaudzes imigranti (imigrantu bērni) pieaudzis no 5264 līdz 5684. Abas grupas kombinējot kopā, veidojas 16, 8 % imigrantu veidotā populācija, kas ir augstākais imigrantu skaits jebkad Islandes vēsturē.
Lielāka daļa imigrantu jeb 64,1 % dzīvo galvaspilsētas reģionā. Lauku reģionos, kur imigranti sastāda lielāko populācijas procentu daļu, ir Suðurnes (Reikjanes pussala), kur imigranti veido 27,9 % un Rietumu Fjordi, kur imigrantu populācijas daļa ir 19,9 %.
Literatūras avots:
Foto avoti:
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt