Lasot ar dabas zinātnēm saistītu informāciju Latvijas medijos, reizēm aiz kauna gribas ielīst zemē, izlasot vai redzot aplamības, vai arī novērojot jau novecojušas informācijas pasniegšanu kā svaigi ceptu ziņu pīrāgu. Cilvēkiem patīk sava veida “šausmu” stāsti, un diemžēl uz bailēm balstīta informācija ir daudzu ziņu pamatā, taču izglītojoties, izklīst neziņas tumsa.
Foto: Grindavīka. Avots atrodams šeit.
Šoreiz runa būs par raksta sadaļu saistībā ar Islandi portālā nra.lv:
https://nra.lv/dzivesstils/nauda-tehnologijas/441428-nakotnes-vulkanu-plani.htm
Vispirms svarīgi būtu tikt skaidrībā par pamatlietām, – vietu nosaukumiem. Piemēram, apgalvot, ka “19. decembrī izvirda Þorbjörn – 243 m augsts vulkāns”, ir vairāk kā neprecīzi. Izvirdums sākās 18.decembrī pl.22:17 un tā nosaukums ir Sundhnúkagígar, kamēr Thorbjorns (Þorbjörn) ir tik tiešām 243 m augsts kalns, kas atrodas tuvu izvirduma vietai, taču tas nav vulkāns un pat ne vulkāniskās sistēmas centrs.
Jaunākā informācija par Sundhņūkagīgara izvirdumu: vulkāna izvirdums ir aprimis kopš 21.12.2023., bet zemestrīču aktivitāte un magmas plūsma vēl ir novērojama uz 27.12.2023., tāpēc tas oficiāli vēl nav pasludināts par aprimušu.
Grindavīkas iedzīvotāji varēja atgriezties un svinēt 2023.gada Ziemassvētkus savās mājās, tāpēc apgalvot, ka “visa apkārtne ir, protams, slēgta”, un “šoreiz Þorbjörn magma tek tieši uz mazo ostas pilsētu Grindaviku, apdraudot vismaz 3000 iedzīvotāju, plus Blue Lagoon spa apmeklētāju dzīvības,” ir absolūti nepamatoti un aplami.
Piebildīšu, ka Zilā lagūna tika atvērta 17.12.2023., slēgta atkal 19.12.2023.naktī, līdz ar to tās apmeklētāju dzīvības nemaz nevarēja tikt apdraudētas.
Citāts: “Islandē pašlaik ir 32 aktīvi vulkāni, valsts atrodas tieši uz tektoniskās plātnes robežas, kas joprojām dalās.” Ja Islandē būtu tiešām aktīvi 32 vulkāni, tad valsts no kosmosa izskatītos kā uguņojoša Ziemassvētku eglīte.
Runa ir par to, kā mēs izvēlamies vārdus un jēdzienus. Jā, Islandē patiešām ir 32 – 41 (atkarīgs, kā tās tiek iedalītas) aktīvas vulkāniskās sistēmas (nevis vulkāni), kas ietver vulkānu grupas. Lielākā daļa vulkānisko sistēmu ietver centrālo vulkānu, kas parasti ir visaktīvākā
sistēmas daļa un tā vārdā tiek nosaukta arī pati vulkāniskā sistēma, piemēram, Hekla un Katla.
Islande atrodas uz litosfēras plātņu (nevis plātnes) robežas, turklāt plātnēm ir arī nosaukumi: Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes, kas atdalās viena no otras ar ātrumu aptuveni 2 cm gadā. Šo procesu sauc par spredingu, kas Islandē nav vienmērīgs.
2023.gada novembra zemestrīču rezultātā Grindavīkā izveidojās vairāk kā 1 m plata plaisa, kamēr ir gadi, kuros tik aktīva kustība nenotiek. Tas vēl nav viss, jo patiesībā Islande atrodas uz trim litosfēras plātnēm, – dienvidu daļā atrodas arī Hrepara plātne, un Islande ir jaunākā daļa no plašāka vulkāniskā reģiona, kas stiepjas no Grenlandes līdz pat Britu salām, bet par to – citreiz.
Detaļām ir nozīme. Būsim uzmanīgi, izvēloties vārdus un veidu, kā pasniedzam informāciju!
Izmantotā literatūra:
- https://www.ruv.is
- https://www.mbl.is/frettir/
- Lamsters, K. (2021). Mūsdienu ledāji.
- Guðmundsson, A. T. (2019). Living Earth: outline of the geology of Iceland. Málog menning.
Attēli:
- https://www.ni.is/en/geology/volcanic-activity
- https://icelandmonitor.mbl.is/news/news/2023/12/20/images_showing_the_proximity_to_grindavik/
- https://www.mbl.is/frettir/innlent/2023/12/20/dregid_ur_virkni_en_skyggni_lelegt/
- https://www.telegraph.co.uk/world-news/2023/11/13/volcano-earthquake-iceland-erupt-grindavik-reykjavik-tremor/
- https://www.vf.is/frettir/skyrt-merki-um-landris-undir-svartsengi
Islandes stāsti ģeogrāfes acīm 
Komentēt